Atšķirības starp "Komtureja" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Komtureja''' (no viduslat. ''commendaria''; angl. ''commandry'', vāc. ''Kumentur, Kommende'', fr. ''commanderie'', kr. ''комтурство'') - administratīvi teritoriāla vienība [[Mūku bruņinieku ordeņi|mūku bruņinieku ordeņa]] valdījumos, kuru parasti veidoja vairāki [[Pilsnovads|pilsnovadi]] ([[Templiešu ordenis|Templiešu ordenī]] ''komturejas'' analogs bija '''preciptoreja'''), un kuru pārvaldīja [[komturs]]. Savukārt vairākas ''komturejas'' veidoja [[Bejāža|bejāžu]]. | + | '''Komtureja''' (no viduslat. ''commendaria''; angl. ''commandry'', vāc. ''Kumentur, Kommende'', fr. ''commanderie'', kr. ''комтурство'') - administratīvi teritoriāla vienība [[Mūku bruņinieku ordeņi|mūku bruņinieku ordeņa]] valdījumos, kuru parasti veidoja vairāki [[Pilsnovads|pilsnovadi]] ([[Templiešu ordenis|Templiešu ordenī]] ''komturejas'' analogs bija '''preciptoreja'''), un kuru pārvaldīja [[komturs]]. Savukārt vairākas ''komturejas'' veidoja [[Bejāža|bejāžu]]. Lielāko komtureju konventā bez bruņiniekiem un priesteriem ietilpa arī nama komturs (''Hauskomthur'') un vēlākos laikos arī dižciltīgs lēņavīru tiesnesis jeb mannrihters un rakstvedis. |
| − | == Literatūra par šo tēmu == | + | XIV gs. sākumā [[Teitoņu ordenis|Teitoņu ordeņa]] zemes veidoja aptuveni 300 ''komturejas'' visā Eiropā. [[Livonijas ordenis|Livonijas ordenī]] sākotnēji bija apstuveni 40 ''komturejas'', vēlāk to skaitu samazināja līdz 9 (Rīgas, Daugavgrīvas, Ventspils, Kuldīgas, Jelgavas, Dobeles, Cēsu, Alūksnes, Daugavpils). Piemēram, Kuldīgas komtura jurisdikcijas tiesības aptvēra Kuldīgas, Sabiles, Talsu, Skrundas, Saldus, Alsungas, Aizputes, Durbes, Gramzdas draudzi, bet līdz 1328. gadam, kad Mēmele (tagadējā Klaipēda) tika pievienota [[Teitoņu ordenis|Teitoņu ordeņa]] centrālajiem valdījumiem – arī Mēmeles apgabalu. |
| + | |||
| + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 97. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 97. lpp. | ||
| 8. rindiņa: | 10. rindiņa: | ||
* Ulrich Stutz. Geschichte des kirchlichen Benefizialwesens von seinen Anfängen bis auf die Zeit Alexanders III. - Aalen, 1961 | * Ulrich Stutz. Geschichte des kirchlichen Benefizialwesens von seinen Anfängen bis auf die Zeit Alexanders III. - Aalen, 1961 | ||
| − | == Resursi internetā par šo tēmu == | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
* [http://www.newadvent.org/cathen/07719a.htm In Commendam - Catholic Encyclopedia] | * [http://www.newadvent.org/cathen/07719a.htm In Commendam - Catholic Encyclopedia] | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 9. janvāris, plkst. 12.05
Komtureja (no viduslat. commendaria; angl. commandry, vāc. Kumentur, Kommende, fr. commanderie, kr. комтурство) - administratīvi teritoriāla vienība mūku bruņinieku ordeņa valdījumos, kuru parasti veidoja vairāki pilsnovadi (Templiešu ordenī komturejas analogs bija preciptoreja), un kuru pārvaldīja komturs. Savukārt vairākas komturejas veidoja bejāžu. Lielāko komtureju konventā bez bruņiniekiem un priesteriem ietilpa arī nama komturs (Hauskomthur) un vēlākos laikos arī dižciltīgs lēņavīru tiesnesis jeb mannrihters un rakstvedis.
XIV gs. sākumā Teitoņu ordeņa zemes veidoja aptuveni 300 komturejas visā Eiropā. Livonijas ordenī sākotnēji bija apstuveni 40 komturejas, vēlāk to skaitu samazināja līdz 9 (Rīgas, Daugavgrīvas, Ventspils, Kuldīgas, Jelgavas, Dobeles, Cēsu, Alūksnes, Daugavpils). Piemēram, Kuldīgas komtura jurisdikcijas tiesības aptvēra Kuldīgas, Sabiles, Talsu, Skrundas, Saldus, Alsungas, Aizputes, Durbes, Gramzdas draudzi, bet līdz 1328. gadam, kad Mēmele (tagadējā Klaipēda) tika pievienota Teitoņu ordeņa centrālajiem valdījumiem – arī Mēmeles apgabalu.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 97. lpp.
- Erich Meuthen. Zum spätmittelalterlichen Kommendenwesen. // Licet preter solitum. Ludwig Falkenstein zum 65. / L. Kery, D. Lohrmann, H. Müller (Hrsg.) - Geburtstag: Aachen, 1998, S. 241–264.
- Ulrich Stutz. Geschichte des kirchlichen Benefizialwesens von seinen Anfängen bis auf die Zeit Alexanders III. - Aalen, 1961
