Atšķirības starp "Livonijas Bruņinieku tiesības" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Livonijas Bruņinieku tiesības''' (vāc. ''Livonisches Ritterrecht, Livländische Ritterrecht'') - [[Livonija]]s reģiona feodālo tiesību kodeksi - [[bruņinieku tiesības]] - kas regulēja attiecības starp [[Lēņa kungs|lēņa kungu]] ([[Senjors|senjoru]]) un lēņa ņēmēju ([[Vasalis|vasali]] jeb lēņa vīru), tiesiski nostiprināja [[Gruntskundzība|gruntskundzību]] un [[bruņniecība]]s statusu un privilēģijas. [[Livonija|Livonijā]] | + | '''Livonijas Bruņinieku tiesības''' (vāc. ''Livonisches Ritterrecht, Livländische Ritterrecht'') - [[Livonija]]s reģiona feodālo tiesību kodeksi - [[bruņinieku tiesības]] - kas regulēja attiecības starp [[Lēņa kungs|lēņa kungu]] ([[Senjors|senjoru]]) un lēņa ņēmēju ([[Vasalis|vasali]] jeb lēņa vīru), tiesiski nostiprināja [[Gruntskundzība|gruntskundzību]] un [[bruņniecība]]s statusu un privilēģijas. [[Livonija|Livonijā]] bruņinieku tiesības izveidojās tur, kur zemes kunga tiešā ietekme bija visvājākā, bet vasaļu korporācija vissaliedētākā: Dānijas karalim piederošajā Ziemeļigaunijā jeb Igaunijas hercogistē (''Herzogthum Estland''), kur tapa t.s. [[Valdemāra-Ērika lēņu tiesības]], kas bija pamatā visām vēlākajām Livonijas bruņinieku tiesību [[Kodifikācija|kodifikācijām]]: |
* [[Senākās bruņinieku tiesības]] | * [[Senākās bruņinieku tiesības]] | ||
* [[Livonijas spogulis]] | * [[Livonijas spogulis]] | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 28. februāris, plkst. 15.21
Livonijas Bruņinieku tiesības (vāc. Livonisches Ritterrecht, Livländische Ritterrecht) - Livonijas reģiona feodālo tiesību kodeksi - bruņinieku tiesības - kas regulēja attiecības starp lēņa kungu (senjoru) un lēņa ņēmēju (vasali jeb lēņa vīru), tiesiski nostiprināja gruntskundzību un bruņniecības statusu un privilēģijas. Livonijā bruņinieku tiesības izveidojās tur, kur zemes kunga tiešā ietekme bija visvājākā, bet vasaļu korporācija vissaliedētākā: Dānijas karalim piederošajā Ziemeļigaunijā jeb Igaunijas hercogistē (Herzogthum Estland), kur tapa t.s. Valdemāra-Ērika lēņu tiesības, kas bija pamatā visām vēlākajām Livonijas bruņinieku tiesību kodifikācijām:
- Senākās bruņinieku tiesības
- Livonijas spogulis
- Vidējās bruņinieku tiesības
- Pārstrādātās jeb sistematizētās bruņinieku tiesības
Livonijas Bruņinieku tiesības bija spēkā līdz pat XIX gs., kad tās pamazām sāka nomainīt Krievijas impērijas likumdošana, un daudzas to normas tika iekļautas Baltijas vietējo likumu kopojumā (1845. g., 1864. g.).
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 13. lpp.
- Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 57.-58. lpp.
- Robert Wipper. Der Sachsenspiegel und das livländische Ritterrecht. / Pirma Baltijas vesturnieku konference Riga 16.-20.VIII.1937. - Riga, 1938, S. 206-213
- Bunge Friedrich Georg von. Ueber den Sachsenspiegel, als Quelle des mittlern und umgearbeiteten livländ. Ritterrechts. - Riga, 1827
- Bunge Friedrich Georg von. Beiträge zur Kunde der Liv- und Kurländischen Rechtsquellen. - Riga, 1832 (Adamant Media, 2002, ISBN 0543796280)
- Bunge Friedrich Georg von. Forschungen auf dem Gebiet der Liv-, Esth- und Kurländischen Rechtsgeschichte. - Dorpt, 1838
- Bunge Friedrich Georg von. Einleitung in die liv-, esth- und Kurländische Rechtsgeschichte. - Reval, 1839
- Bunge Friedrich Georg von. Das Herzogthum Estland unter den Königen von Dänemark. - Adamant Media Corporation, 2002 - 408 S. ISBN 1421227770
- Bunge Friedrich Georg von. Altlivlands Rechtsbücher. - Breitkopf und Härtel: Leipzig, 1879 - 264 S.
