Atšķirības starp "Rīgas tiesības" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Literatūra par šo tēmu)
m
3. rindiņa: 3. rindiņa:
 
Senākais variants tapis XIII gs. pēc Visbijas pilsētas tiesību parauga - t.s. [[Visbijas-Rīgas tiesības]], - pēc tam, kad [[bīskaps]] Alberts pārcēla savu rezidenci no Ikšķiles uz Rīgu un uzurpēja Rīgā [[Senjors|senjora]] varu. Pēc tam, kad bīskaps savu varu pār pilsētu atdeva Dānijas karalim Valdemāram II, 1221. gadā pilsētā notika sacelšanās pret karaļa atsūtīto [[Fogts|fogtu]] Gotšalku, kuru padzina, un turpmāk Rīgas rāte pati noteica tiesības, kurām tika pakārtota dzīve pilsētā. Rātes leģislācijas tiesības 1225. gada decembrī apstiprināja pāvesta [[legāts]] [[Vilhelms no Modenas]]. XIII gs. beigās [[Rīgas rāte]] pārņēma Hamburgas pilsētas statūtus, izveidojot t.s. [[Hamburgas-Rīgas tiesības]]. Arī turpmāk Rīgas tiesības vairākkārt grozīja un papildināja, līdz XIV gs. sākumā izveidoja t.s. '''Pārstrādātos Rīgas statūtus''' (''Umgearbeitete Rigische Statuten''). Saturēja noteikumus pilsētas [[rāte]]i un [[Pilsētas fogts|pilsētas fogtam]], kā arī civiltiesību, jūras tiesību un krimināltiesību normas. Līdz ar to Rīga statusa ziņā no pilsētas-meitas kļuva par pilsētu-māti, kuras tiesības kalpoja par paraugu citu [[Livonija]]s pilsētu tiesību izstrādāšanai (izņemot Jēkabpili un Daugavpili, kas pārņēma [[Magdeburgas tiesības]]). Ap 1680. gadu ''Pārstrādātos Rīgas statūtus'' izmainīja, radot t.s. ''Jaunās Rīgas tiesības'', kas XIX gs. daļēji tika iekļautas [[Baltijas Vietējo likumu kopojums|Baltijas Vietējo likumu kopojumā]] (''Свод местных узаконений губерний остзейских''). Tā ietvaros ''Rīgas tiesību'' publiski tiesiskās normas bija spēkā līdz 1877. gada [[Krievijas impērija]]s pilsētu pašvaldību reformai.
 
Senākais variants tapis XIII gs. pēc Visbijas pilsētas tiesību parauga - t.s. [[Visbijas-Rīgas tiesības]], - pēc tam, kad [[bīskaps]] Alberts pārcēla savu rezidenci no Ikšķiles uz Rīgu un uzurpēja Rīgā [[Senjors|senjora]] varu. Pēc tam, kad bīskaps savu varu pār pilsētu atdeva Dānijas karalim Valdemāram II, 1221. gadā pilsētā notika sacelšanās pret karaļa atsūtīto [[Fogts|fogtu]] Gotšalku, kuru padzina, un turpmāk Rīgas rāte pati noteica tiesības, kurām tika pakārtota dzīve pilsētā. Rātes leģislācijas tiesības 1225. gada decembrī apstiprināja pāvesta [[legāts]] [[Vilhelms no Modenas]]. XIII gs. beigās [[Rīgas rāte]] pārņēma Hamburgas pilsētas statūtus, izveidojot t.s. [[Hamburgas-Rīgas tiesības]]. Arī turpmāk Rīgas tiesības vairākkārt grozīja un papildināja, līdz XIV gs. sākumā izveidoja t.s. '''Pārstrādātos Rīgas statūtus''' (''Umgearbeitete Rigische Statuten''). Saturēja noteikumus pilsētas [[rāte]]i un [[Pilsētas fogts|pilsētas fogtam]], kā arī civiltiesību, jūras tiesību un krimināltiesību normas. Līdz ar to Rīga statusa ziņā no pilsētas-meitas kļuva par pilsētu-māti, kuras tiesības kalpoja par paraugu citu [[Livonija]]s pilsētu tiesību izstrādāšanai (izņemot Jēkabpili un Daugavpili, kas pārņēma [[Magdeburgas tiesības]]). Ap 1680. gadu ''Pārstrādātos Rīgas statūtus'' izmainīja, radot t.s. ''Jaunās Rīgas tiesības'', kas XIX gs. daļēji tika iekļautas [[Baltijas Vietējo likumu kopojums|Baltijas Vietējo likumu kopojumā]] (''Свод местных узаконений губерний остзейских''). Tā ietvaros ''Rīgas tiesību'' publiski tiesiskās normas bija spēkā līdz 1877. gada [[Krievijas impērija]]s pilsētu pašvaldību reformai.
  
Pēc Rīgas parauga Visbijas-Rīgas vai [[Hamburgas-Rīgas tiesības]] ieguva citi [[Livonija]]s apdzīvotie centri. Zināms, ka vienlaicīgi ar Rīgu pilsētas tiesības bijušas Cēsīm, Koknesei (1277.), Limbažiem (1296.), Valmierai ([[Wolmar]], 1323.), Straupei ([[Roop]], 1356.), Ventspilij, Kuldīgai un Aizputei 1378. gadā. Grūti pateikt, kad pilsētas tiesības ieguvusi Piltene, taču zināms, ka 1557. g. tās vēlreiz apstiprinātas.
+
Pēc Rīgas parauga Visbijas-Rīgas vai [[Hamburgas-Rīgas tiesības]] ieguva citi [[Livonija]]s apdzīvotie centri. Zināms, ka vienlaicīgi ar Rīgu pilsētas tiesības bijušas Cēsīm, Koknesei (1277.), Limbažiem (1296.), Valmierai (''Wolmar'', 1323.), Straupei (''Roop'', 1356.), Ventspilij, Kuldīgai un Aizputei 1378. gadā. Grūti pateikt, kad pilsētas tiesības ieguvusi Piltene, taču zināms, ka 1557. g. tās vēlreiz apstiprinātas.
  
 
Skat. arī: [[Rīgas-Rēveles tiesības]], [[Rīgas-Hapsalas tiesības]], [[Lībekas tiesības]]
 
Skat. arī: [[Rīgas-Rēveles tiesības]], [[Rīgas-Hapsalas tiesības]], [[Lībekas tiesības]]

Versija, kas saglabāta 2012. gada 18. jūlijs, plkst. 17.59

Rīgas tiesības (vc. Rigisches Recht), vairāk zināmas kā Rīgas statūti (Rigischen Statuten) - Rīgas pilsētas tiesības, aizsāktas veidot XIII gs. un spēkā līdz XIX gs., tapušas pēc vācu zemju pilsētu statūtu parauga.

Senākais variants tapis XIII gs. pēc Visbijas pilsētas tiesību parauga - t.s. Visbijas-Rīgas tiesības, - pēc tam, kad bīskaps Alberts pārcēla savu rezidenci no Ikšķiles uz Rīgu un uzurpēja Rīgā senjora varu. Pēc tam, kad bīskaps savu varu pār pilsētu atdeva Dānijas karalim Valdemāram II, 1221. gadā pilsētā notika sacelšanās pret karaļa atsūtīto fogtu Gotšalku, kuru padzina, un turpmāk Rīgas rāte pati noteica tiesības, kurām tika pakārtota dzīve pilsētā. Rātes leģislācijas tiesības 1225. gada decembrī apstiprināja pāvesta legāts Vilhelms no Modenas. XIII gs. beigās Rīgas rāte pārņēma Hamburgas pilsētas statūtus, izveidojot t.s. Hamburgas-Rīgas tiesības. Arī turpmāk Rīgas tiesības vairākkārt grozīja un papildināja, līdz XIV gs. sākumā izveidoja t.s. Pārstrādātos Rīgas statūtus (Umgearbeitete Rigische Statuten). Saturēja noteikumus pilsētas rātei un pilsētas fogtam, kā arī civiltiesību, jūras tiesību un krimināltiesību normas. Līdz ar to Rīga statusa ziņā no pilsētas-meitas kļuva par pilsētu-māti, kuras tiesības kalpoja par paraugu citu Livonijas pilsētu tiesību izstrādāšanai (izņemot Jēkabpili un Daugavpili, kas pārņēma Magdeburgas tiesības). Ap 1680. gadu Pārstrādātos Rīgas statūtus izmainīja, radot t.s. Jaunās Rīgas tiesības, kas XIX gs. daļēji tika iekļautas Baltijas Vietējo likumu kopojumā (Свод местных узаконений губерний остзейских). Tā ietvaros Rīgas tiesību publiski tiesiskās normas bija spēkā līdz 1877. gada Krievijas impērijas pilsētu pašvaldību reformai.

Pēc Rīgas parauga Visbijas-Rīgas vai Hamburgas-Rīgas tiesības ieguva citi Livonijas apdzīvotie centri. Zināms, ka vienlaicīgi ar Rīgu pilsētas tiesības bijušas Cēsīm, Koknesei (1277.), Limbažiem (1296.), Valmierai (Wolmar, 1323.), Straupei (Roop, 1356.), Ventspilij, Kuldīgai un Aizputei 1378. gadā. Grūti pateikt, kad pilsētas tiesības ieguvusi Piltene, taču zināms, ka 1557. g. tās vēlreiz apstiprinātas.

Skat. arī: Rīgas-Rēveles tiesības, Rīgas-Hapsalas tiesības, Lībekas tiesības

Atsauces un piezīmes

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 183. lpp.
  • Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 68.-70. lpp.

  • Die umgearbeiteten Rigischen Statuten - Riga, 1876
  • Lele-Rozentāle Dz. Zur sprachlichen Form der Umgearbeiteten Rigischen Statuten und deren Hamburgischer Vorlage. // Thema mit Variationen. Dokumentation des VI. Nordischen Germanistentreffens in Jyväskylä vom 4.-9. Juni 2002. / Hrsg. v. Ahti Jäntti, Jarkko Nurminen.- Europäischer Verlag der Wissenschaften/Peter Lang: Frankfurt am Main, S. 111-120

Resursi internetā par šo tēmu