Atšķirības starp "Fortifikācija" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 6. rindiņa: | 6. rindiņa: | ||
* Ādolfs G. Fortifikācija, 14.-18. gadsimts. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.12., 22.-23. lpp. | * Ādolfs G. Fortifikācija, 14.-18. gadsimts. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.12., 22.-23. lpp. | ||
| + | * Ancāne Anna. Rīgas 17. gs. otrās puses fortifikācijas un pilsētas telpiskās struktūras mijiedarbība (The interaction of Riga’s fortifications and urban structure in the 2nd half of the 17th century) // Telpas un laika aspekti arhitektūrā, mākslā, kultūrā. - II krāj.: Latvijas Mākslas akadēmijas doktorantūras studiju zinātniskā konference "Laiks un telpa mākslā" / Sast. Ojārs Spārītis. - Nacionālais apgāds: Rīga, 2009. - 11.-20. lpp. | ||
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 25. septembris, plkst. 12.17
Fortifikācija ( no lat. fortis - "spēcīgs" + facere - "taisīt") jeb nocietinājumi - militārās aizsardzības būves, nocietinājumi; arī militārās inženiertehnikas nozare, kuras uzdevums ir nocietināt un iekārtot iespējamo militāro sadursmju apvidu tā, lai atvieglotu karošanu savam karaspēkam un apgrūtinātu ienaidnieka karaspēka rīcības brīvību.
Skat. arī: pilskalns, pils, donžons, citadele, cietoksnis, bastions, kazemāts, ravelīns, palisāde, skansts, ierakumi, dzots, dots
Literatūra par šo tēmu
- Ādolfs G. Fortifikācija, 14.-18. gadsimts. // Tēvijas sargs. 2005., Nr.12., 22.-23. lpp.
- Ancāne Anna. Rīgas 17. gs. otrās puses fortifikācijas un pilsētas telpiskās struktūras mijiedarbība (The interaction of Riga’s fortifications and urban structure in the 2nd half of the 17th century) // Telpas un laika aspekti arhitektūrā, mākslā, kultūrā. - II krāj.: Latvijas Mākslas akadēmijas doktorantūras studiju zinātniskā konference "Laiks un telpa mākslā" / Sast. Ojārs Spārītis. - Nacionālais apgāds: Rīga, 2009. - 11.-20. lpp.
