Atšķirības starp "Bruņotais vilciens Nr1" versijām
m |
m |
||
| 15. rindiņa: | 15. rindiņa: | ||
Bruņuvilciens piedalījās sarkano strēlnieku karadarbībā pret [[Landesvērs|landesvēru]] uz dzelzceļa līnijās Jelgava-Rīga, kur vilcienu sagūstīja [[Dzelzsdivīzija]]s vienības Pētersdorfa nodaļa. Pēc tam bruņuvilciens ņēma dalību [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]], pēc tam atkāpies uz Rīgu, kur Priedaines dzelzceļa stacijā jūnija otrajā pusē nodots [[Virgoliča korpuss|Virgoliča korpusam]]. [[Pulkvedis]] Virgoličs par vilciena komandieri iecēla [[Kapitans|štābkapitanu]] [[Lavenieks Jānis|Jāni Lavenieku]]. Bruņuvilcienu pilnā kaujas gatavībā Latvijas bruņotie spēki ieguva 22. jūlijā, pēc Sabiedroto ultimāta Virgoličam bruņuvilciena komandieris ar sev lojālajiem karavīriem sadumpojās un pārgāja Latvijas armijas dienestā.<ref>Bruņoto vilcienu diviziona gadasvētkos. // Latvijas kareivis. Nr.126 (1550), 9.06.1925.</ref> 1919. gada 22. jūlijā bruņuvilciens tika pārdēvēts par '''Bruņoto vilcienu Nr1.''', bet 1. augustā par komandieri iecelts J.Lavenieks (pēc viņa - vecākais leitnants Gailītis). Bruņotais vilciens ieradās Krustpilī un stājās Valmieras kājnieku pulka komandiera rīcībā, uzreiz iesaistoties kaujās pret [[lielinieki]]em Līvānu un Jaunmuižas rajonā. | Bruņuvilciens piedalījās sarkano strēlnieku karadarbībā pret [[Landesvērs|landesvēru]] uz dzelzceļa līnijās Jelgava-Rīga, kur vilcienu sagūstīja [[Dzelzsdivīzija]]s vienības Pētersdorfa nodaļa. Pēc tam bruņuvilciens ņēma dalību [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]], pēc tam atkāpies uz Rīgu, kur Priedaines dzelzceļa stacijā jūnija otrajā pusē nodots [[Virgoliča korpuss|Virgoliča korpusam]]. [[Pulkvedis]] Virgoličs par vilciena komandieri iecēla [[Kapitans|štābkapitanu]] [[Lavenieks Jānis|Jāni Lavenieku]]. Bruņuvilcienu pilnā kaujas gatavībā Latvijas bruņotie spēki ieguva 22. jūlijā, pēc Sabiedroto ultimāta Virgoličam bruņuvilciena komandieris ar sev lojālajiem karavīriem sadumpojās un pārgāja Latvijas armijas dienestā.<ref>Bruņoto vilcienu diviziona gadasvētkos. // Latvijas kareivis. Nr.126 (1550), 9.06.1925.</ref> 1919. gada 22. jūlijā bruņuvilciens tika pārdēvēts par '''Bruņoto vilcienu Nr1.''', bet 1. augustā par komandieri iecelts J.Lavenieks (pēc viņa - vecākais leitnants Gailītis). Bruņotais vilciens ieradās Krustpilī un stājās Valmieras kājnieku pulka komandiera rīcībā, uzreiz iesaistoties kaujās pret [[lielinieki]]em Līvānu un Jaunmuižas rajonā. | ||
| − | ''Bruņotais vilciens Nr1'' 1919. gada augustā Latgales frontē piedalījās kaujās ar LSPR armija pie Trepes dzelzceļa stacijas u.c. Augusta beigās pārdislocēts uz Olaines-Baložu dzelzceļa staciju apkaimi. 8. oktobrī cieta [[Rietumu brīvprātīgo armija|bermontiešu]] aviācijas uzlidojumā, kad tika ievainoti vairāki apkalpes locekļi, t.sk. komandieris Lavenieks.<ref>Tā kā bruņotā vilciena vagonu jumti bija bez bruņām un lielgabali atradās uz vaļējām platformām, lidmašīnu ½ stundu ilgā uzlidojuma laikā krita kaprālis J. Dabars, bet ievainoja vilciena komandieri kapteini Jāni Lavenieku un kareivjus Strautiņu, Rikveili un Benjavu.</ref> Naktī uz 9. oktobri ''bruņotais vilciens Nr1'' palīdzēja kājnieku daļām padzīt bermontiešus no [[Torņakalns|Torņakalna]] dienviddaļas, pēc tam piedalījās Tīriņu un Katrīnas muižas ieņemšanā. 19. oktobrī ņēma dalību Jaunjelgavas kaujā, | + | ''Bruņotais vilciens Nr1'' 1919. gada augustā Latgales frontē piedalījās kaujās ar LSPR armija pie Trepes dzelzceļa stacijas u.c. Augusta beigās pārdislocēts uz Olaines-Baložu dzelzceļa staciju apkaimi. 8. oktobrī cieta [[Rietumu brīvprātīgo armija|bermontiešu]] aviācijas uzlidojumā, kad tika ievainoti vairāki apkalpes locekļi, t.sk. komandieris Lavenieks.<ref>Tā kā bruņotā vilciena vagonu jumti bija bez bruņām un lielgabali atradās uz vaļējām platformām, lidmašīnu ½ stundu ilgā uzlidojuma laikā krita kaprālis J. Dabars, bet ievainoja vilciena komandieri kapteini Jāni Lavenieku un kareivjus Strautiņu, Rikveili un Benjavu.</ref> Naktī uz 9. oktobri ''bruņotais vilciens Nr1'' palīdzēja kājnieku daļām padzīt bermontiešus no [[Torņakalns|Torņakalna]] dienviddaļas, pēc tam piedalījās Tīriņu un Katrīnas muižas ieņemšanā. 16. oktobrī vilciens no Ikšķiles ipārvietojās uz Skrīveriem. 19. oktobrī ņēma dalību Jaunjelgavas kaujā, kur grūtības sagādāja tas, ka 77 mm lielgabalu nevarēja pagriezt šķērsam, kas bija vajadzīgs Jaunjelgavas rajona apšaudei. Šim nolūkam lielgabalu vajadzēja izcelt no vagona un nostādīt pozīcija ārpus bruņota vilciena, lai ar uguni atbalstītu Jaunjelgavas tilta pozīcijas, savukārt 37 mm lielgabala (piecstobru) apšaudes leņķis bija 360°, taču tas derēja tikai tuvcīņai un Jaunjelgavu tā uguns nesniedza. Novembra beigās vilciens iesaistījās bermontiešu atkāpjošo daļu vajāšanā - padzina tos no Reņģes dzelzceļa stacijas un Laižuvas [[Miests|miesta]] Lietuvā. Decembrī pārdislocēts uz Latgales fronti. Kad 1920. gada 9. janvārī sākās kaujas par Ziemeļlatgali, 29. janvārī ''bruņotais vilciens Nr1'' ieradās Ludzā, kur laboja saspridzinātos sliežu ceļus, bet pēc tam atbalstīja landesvēra daļas kaujās pie Grešnaja gora [[sādža]]s. 1920. gada 1. aprīlī tika iekļauts [[Bruņoto vilcienu divizions|Bruņoto vilcienu diviziona]] sastāvā. Pēc 11.08.1920. pamiera noslēgšanas ar [[Padomju Krievija|Padomju Krieviju]], pārvadāja no Zilupes uz Rēzekni ķīlniekus, pēc tam arī bēgļus, kas atgriezās no Iekškrievijas. 1920. gada augusta beigās ''bruņotais vilciens Nr1'' tika pārdislocēts uz Rīgu (komandieris [[virsleitnants]] Gailītis). Pēc [[Latvijas okupācija 1940. gadā|Latvijas okupācijas]] iekļauts [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] LPSR Teritoriālā korpusa sastāvā. |
1941. gada 25. maijā bruņuvilciens Nr 1. mācību laikā avarēja, noskrienot no sliedēm. 18.-20. jūnijā vilciena sastāvu izdevās pacelt un aiztransportēt uz Ventspils depo remontam - 22. jūnija rītā kaujas kārtībā bija savestas 4 divasu platformas (divas ar 83 mm britu haubicēm un 4-5 ''Maxim'' ložmetējiem uz katras, viena ar 40 mm ''Boforce'' zenītlielgabali un 4 ložmetējiem, un viena ar ''Hotchkiss'' 37 mm piecstobru lielgabalu un 2 ložmetējiem), kā arī lokomotīve ''Ов NQ 478''. [[Otrais pasaules karš|2. pasaules kara]] sākumā (operatīvi pakļauti NKVD 22. motorizētajai divīzijai) piedalījās kaujās Kurzemē, pēc tam evakuējās uz Ļeņingradu, kur to demontēja, papildinot SA bruņuvilcienus: uz tā bāzes izveidojot SA Baltijas flotes bruņuvilcienu Nr8 "Par dzimteni" (''бронепоезд № 8 "За Родину" Краснознаменного Балтийского флота''). | 1941. gada 25. maijā bruņuvilciens Nr 1. mācību laikā avarēja, noskrienot no sliedēm. 18.-20. jūnijā vilciena sastāvu izdevās pacelt un aiztransportēt uz Ventspils depo remontam - 22. jūnija rītā kaujas kārtībā bija savestas 4 divasu platformas (divas ar 83 mm britu haubicēm un 4-5 ''Maxim'' ložmetējiem uz katras, viena ar 40 mm ''Boforce'' zenītlielgabali un 4 ložmetējiem, un viena ar ''Hotchkiss'' 37 mm piecstobru lielgabalu un 2 ložmetējiem), kā arī lokomotīve ''Ов NQ 478''. [[Otrais pasaules karš|2. pasaules kara]] sākumā (operatīvi pakļauti NKVD 22. motorizētajai divīzijai) piedalījās kaujās Kurzemē, pēc tam evakuējās uz Ļeņingradu, kur to demontēja, papildinot SA bruņuvilcienus: uz tā bāzes izveidojot SA Baltijas flotes bruņuvilcienu Nr8 "Par dzimteni" (''бронепоезд № 8 "За Родину" Краснознаменного Балтийского флота''). | ||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 21. oktobris, plkst. 07.29
I Latvijas bruņotais vilciens - vieglais bruņuvilciens Latvijas armijas Bruņoto vilcienu divizionā 1920.-1940. gados. Bruņuvilciena sastāvu uzbūvēja laikā no 1919. gada 3. janvāra 21. maijam un nodeva ekspluatācijā 22. maijā sarkanās armijas vajadzībām Rīgā, Šķirotavas dzelzceļa darbnīcās. Sastāvu 1919. gadā veidoja:
- 1 daļēji segta lokomotīve (no 1920. gada marta vēl 1);
- 4 divasu bruņu vagoni (artilērijas vagoni apšūti dzelzs platēm, ložmetēju vagonu sienas būvētas no plankām ar smiltīm pildītu starpsienu, jumti segti ar dzelzs platēm);
- 9 divasu preču vagoni;
- 2 divasu pasažieru vagoni;
- virtuves vagons;
- 2 četrasu platformas.
Sākotnējais bruņojums:
- 1 haubice (77 mm) un 1 ātršāvējs lielgabals (37 mm);
- 1 jūras lielgabals (88 mm);
- 10 ložmetēji (no 03.1920. papildus vēl 6),
- no 1920. gada marta - papildus vēl 2 zenītlielgabali grozāmos torņos (76,2 mm kalibrs);
- sakaru sistēma.
Bruņuvilciens piedalījās sarkano strēlnieku karadarbībā pret landesvēru uz dzelzceļa līnijās Jelgava-Rīga, kur vilcienu sagūstīja Dzelzsdivīzijas vienības Pētersdorfa nodaļa. Pēc tam bruņuvilciens ņēma dalību Cēsu kaujās, pēc tam atkāpies uz Rīgu, kur Priedaines dzelzceļa stacijā jūnija otrajā pusē nodots Virgoliča korpusam. Pulkvedis Virgoličs par vilciena komandieri iecēla štābkapitanu Jāni Lavenieku. Bruņuvilcienu pilnā kaujas gatavībā Latvijas bruņotie spēki ieguva 22. jūlijā, pēc Sabiedroto ultimāta Virgoličam bruņuvilciena komandieris ar sev lojālajiem karavīriem sadumpojās un pārgāja Latvijas armijas dienestā.[1] 1919. gada 22. jūlijā bruņuvilciens tika pārdēvēts par Bruņoto vilcienu Nr1., bet 1. augustā par komandieri iecelts J.Lavenieks (pēc viņa - vecākais leitnants Gailītis). Bruņotais vilciens ieradās Krustpilī un stājās Valmieras kājnieku pulka komandiera rīcībā, uzreiz iesaistoties kaujās pret lieliniekiem Līvānu un Jaunmuižas rajonā.
Bruņotais vilciens Nr1 1919. gada augustā Latgales frontē piedalījās kaujās ar LSPR armija pie Trepes dzelzceļa stacijas u.c. Augusta beigās pārdislocēts uz Olaines-Baložu dzelzceļa staciju apkaimi. 8. oktobrī cieta bermontiešu aviācijas uzlidojumā, kad tika ievainoti vairāki apkalpes locekļi, t.sk. komandieris Lavenieks.[2] Naktī uz 9. oktobri bruņotais vilciens Nr1 palīdzēja kājnieku daļām padzīt bermontiešus no Torņakalna dienviddaļas, pēc tam piedalījās Tīriņu un Katrīnas muižas ieņemšanā. 16. oktobrī vilciens no Ikšķiles ipārvietojās uz Skrīveriem. 19. oktobrī ņēma dalību Jaunjelgavas kaujā, kur grūtības sagādāja tas, ka 77 mm lielgabalu nevarēja pagriezt šķērsam, kas bija vajadzīgs Jaunjelgavas rajona apšaudei. Šim nolūkam lielgabalu vajadzēja izcelt no vagona un nostādīt pozīcija ārpus bruņota vilciena, lai ar uguni atbalstītu Jaunjelgavas tilta pozīcijas, savukārt 37 mm lielgabala (piecstobru) apšaudes leņķis bija 360°, taču tas derēja tikai tuvcīņai un Jaunjelgavu tā uguns nesniedza. Novembra beigās vilciens iesaistījās bermontiešu atkāpjošo daļu vajāšanā - padzina tos no Reņģes dzelzceļa stacijas un Laižuvas miesta Lietuvā. Decembrī pārdislocēts uz Latgales fronti. Kad 1920. gada 9. janvārī sākās kaujas par Ziemeļlatgali, 29. janvārī bruņotais vilciens Nr1 ieradās Ludzā, kur laboja saspridzinātos sliežu ceļus, bet pēc tam atbalstīja landesvēra daļas kaujās pie Grešnaja gora sādžas. 1920. gada 1. aprīlī tika iekļauts Bruņoto vilcienu diviziona sastāvā. Pēc 11.08.1920. pamiera noslēgšanas ar Padomju Krieviju, pārvadāja no Zilupes uz Rēzekni ķīlniekus, pēc tam arī bēgļus, kas atgriezās no Iekškrievijas. 1920. gada augusta beigās bruņotais vilciens Nr1 tika pārdislocēts uz Rīgu (komandieris virsleitnants Gailītis). Pēc Latvijas okupācijas iekļauts Sarkanās armijas LPSR Teritoriālā korpusa sastāvā.
1941. gada 25. maijā bruņuvilciens Nr 1. mācību laikā avarēja, noskrienot no sliedēm. 18.-20. jūnijā vilciena sastāvu izdevās pacelt un aiztransportēt uz Ventspils depo remontam - 22. jūnija rītā kaujas kārtībā bija savestas 4 divasu platformas (divas ar 83 mm britu haubicēm un 4-5 Maxim ložmetējiem uz katras, viena ar 40 mm Boforce zenītlielgabali un 4 ložmetējiem, un viena ar Hotchkiss 37 mm piecstobru lielgabalu un 2 ložmetējiem), kā arī lokomotīve Ов NQ 478. 2. pasaules kara sākumā (operatīvi pakļauti NKVD 22. motorizētajai divīzijai) piedalījās kaujās Kurzemē, pēc tam evakuējās uz Ļeņingradu, kur to demontēja, papildinot SA bruņuvilcienus: uz tā bāzes izveidojot SA Baltijas flotes bruņuvilcienu Nr8 "Par dzimteni" (бронепоезд № 8 "За Родину" Краснознаменного Балтийского флота).
Satura rādītājs
Nr1 Bermontiādes laikā Rīgā
Nr1 Bermontiādes laikā Rīgā
divasu bruņuplatformas ar 83 mm britu haubicēm
37 mm Hotchkiss ātršāvēju lielgabals
Bijušā bruņuvilciena Nr1 divasu bruņuvagoni Lebjažā, 1942. gads
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Bruņoto vilcienu diviziona gadasvētkos. // Latvijas kareivis. Nr.126 (1550), 9.06.1925.
- ↑ Tā kā bruņotā vilciena vagonu jumti bija bez bruņām un lielgabali atradās uz vaļējām platformām, lidmašīnu ½ stundu ilgā uzlidojuma laikā krita kaprālis J. Dabars, bet ievainoja vilciena komandieri kapteini Jāni Lavenieku un kareivjus Strautiņu, Rikveili un Benjavu.
Literatūra par šo tēmu
- Lavenieks J. Bruņoto vilcienu pulks. - New York, 1971.
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920 : Enciklopēdija - Preses nams: Rīga, 1999., 88.-89. lpp.
- Eihenbaums V. Bruņotie vilcieni Latvijā. // Biznesa Partneri. Jūlijs, 1997.
- Bruņoto vilcienu pulka 20 gadi.// Latvijas kareivis Nr. 127., 9.06.1939.
