Atšķirības starp "Felkerzāms Georgs Fridrihs fon" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Georgs Fridrihs fon Felkerzāms''' (''Georg Friedrich von | + | '''Georgs Fridrihs fon Felkerzāms''' (''Georg Friedrich von Fölkersahm'', 1766.–1848.) - [[Baltijas guberņas|Baltijas provinču]] muižnieks, valsts ierēdnis, vēsturnieks un kolekcionārs. 1781.–1785. gados studējis tieslietas Pētera akadēmijā (''Academia Petrina'') [[Mītava|Mītavā]], 1786.–1789. gados turpinājis studijas Getingenes universitātē. 1791. gadā atgriezies Kurzemē. 1795. gadā ievēlēts par [[Kurzemes bruņniecība]]s sekretāru un bija viens no muižniecības sešiem delegātiem, kas Pēterburgā 1795. gadā iesniedza Kurzemes padošanās aktu. 1803. un 1807. gados bija muižniecības deputāts Pēterburgā, 1809.–1812. gados [[Kurzemes guberņa]]s valdes padomnieks Mītavā. 1812. gadā strādāja Rīgas kara gubernatora un civilvirs pavēlnieka Filipa Pauluči kancelejā. 1813. gadā iecelts par Baltijas ģenerālgubernatora kancelejas direktoru. Viens no [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s un Kurzemes provinciālmuzeja dibinātājiem. 1829.–1847. gados bijis [[Vidzemes guberņa]]s [[gubernators]] un 1836. gadā iecelts par [[Slepenpadomnieks|slepenpadomnieku]]. 1836. gadā viņu par savu goda biedru ievēlējusi arī [[Rīgas vēstures un senatnes pētītāju biedrība]]. Miris 1848. gada 18. novembrī Rīgā. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 20. marts, plkst. 14.46
Georgs Fridrihs fon Felkerzāms (Georg Friedrich von Fölkersahm, 1766.–1848.) - Baltijas provinču muižnieks, valsts ierēdnis, vēsturnieks un kolekcionārs. 1781.–1785. gados studējis tieslietas Pētera akadēmijā (Academia Petrina) Mītavā, 1786.–1789. gados turpinājis studijas Getingenes universitātē. 1791. gadā atgriezies Kurzemē. 1795. gadā ievēlēts par Kurzemes bruņniecības sekretāru un bija viens no muižniecības sešiem delegātiem, kas Pēterburgā 1795. gadā iesniedza Kurzemes padošanās aktu. 1803. un 1807. gados bija muižniecības deputāts Pēterburgā, 1809.–1812. gados Kurzemes guberņas valdes padomnieks Mītavā. 1812. gadā strādāja Rīgas kara gubernatora un civilvirs pavēlnieka Filipa Pauluči kancelejā. 1813. gadā iecelts par Baltijas ģenerālgubernatora kancelejas direktoru. Viens no Kurzemes literatūras un mākslas biedrības un Kurzemes provinciālmuzeja dibinātājiem. 1829.–1847. gados bijis Vidzemes guberņas gubernators un 1836. gadā iecelts par slepenpadomnieku. 1836. gadā viņu par savu goda biedru ievēlējusi arī Rīgas vēstures un senatnes pētītāju biedrība. Miris 1848. gada 18. novembrī Rīgā.
