Atšķirības starp "Dobrinas Zobenbrāļu ordenis" versijām
m |
m |
||
| 28. rindiņa: | 28. rindiņa: | ||
**** pusbrālis jeb seržants | **** pusbrālis jeb seržants | ||
|} | |} | ||
| − | '''Kristus bruņniecības brālība Dobrinā''', arī '''Dobrinas zobenbrāļu ordenis''' (lat. ''Fratres miliciae Christi de Dobrin'') – XIII gs. Mazovijas kņazistē (Dobžina mūsdienu Polijā) izveidots mūku-bruņinieku [[ordenis]] [[Prūši|senprūšu]] kristīšanai. | + | '''Kristus bruņniecības brālība Dobrinā''', arī '''Dobrinas zobenbrāļu ordenis''' (lat. ''Fratres miliciae Christi de Dobrin'') – XIII gs. Mazovijas kņazistē (Dobžina mūsdienu Polijā) izveidots mūku-bruņinieku [[ordenis]] [[Prūši|senprūšu]] kristīšanai. 1228. gadā Mazovijas [[kņazs]] Konrads aicināja [[Livonija]]s [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]] palīgā aizsargāt zemi no prūšu sirotājiem. Aicinājumam atsaucās 15 brāļi-bruņinieki kāda Bruno vadībā, kuriem bija nesaskaņas ar Ordeņa vadību<sup>'''1'''</sup> - tie izstājās no Zobenbrāļu ordeņa un ieradās Mazovijā, kur jaundibinātā Ordeņa rīcībā knazs nodeva Dobrinas pili (vāc. ''Dobrin'', pol. ''Dobrzyń'') Vislas upes labajā krastā. Tie lielāko tiesu bijuši Meklenburgas slāvu bruņinieki, kuriem bijušas nesaskaņas ar vācu brāļiem.<sup>'''2'''</sup> Dobrinas zobenbrāļu ordenis saglabāja savas iepriekšējās krāsas un simboliku - baltas mantijas un sarkans vertikāls zobens, - tikai Livonijas zobenbrāļu krusta vietā sāka lietot zvaigzni.<sup>'''3'''</sup> |
| + | ---- | ||
| + | <sup>'''1'''</sup> Arbusow L. Grundrib der Geschichte Liv, Est, und Kurlands. - Riga, 1908. S. 35.<br> | ||
| + | <sup>'''2'''</sup> Biskup Marian, Labuda Gerard. Dzieje Zakonu Krzyzackiego w Prusach. - Gdansk, 1985. S. 91.<br> | ||
| + | <sup>'''3'''</sup> Ketrzynski W. О powolaniu krzyzakowprzez ksiecia Konrada. - Krakow, 1903. T. 45. S. 125 - 230. | ||
==== Ordeņa nosaukums citās valodās: ==== | ==== Ordeņa nosaukums citās valodās: ==== | ||
| 41. rindiņa: | 45. rindiņa: | ||
Poļu historiogrāfijā pieņemts rekonstruēt Ordeņa simbolikā esošo zvaigzni kā sešstūru (Pawel Pizunski. Krzyzacy od A do Z, Leksykon. - Skarszewy, 1999., 44.; Edward Potkowski. Zakony rycerskie. - Warszawa, 1995., 517.), kā t.s. ''Dāvida zvaigzni'', taču avotos tās attēla nav, savukārt Prūsijas mestra Hermaņa fon Balkes (1230.-1239.) zīmogā attēlota 8 staru zvaigzne. | Poļu historiogrāfijā pieņemts rekonstruēt Ordeņa simbolikā esošo zvaigzni kā sešstūru (Pawel Pizunski. Krzyzacy od A do Z, Leksykon. - Skarszewy, 1999., 44.; Edward Potkowski. Zakony rycerskie. - Warszawa, 1995., 517.), kā t.s. ''Dāvida zvaigzni'', taču avotos tās attēla nav, savukārt Prūsijas mestra Hermaņa fon Balkes (1230.-1239.) zīmogā attēlota 8 staru zvaigzne. | ||
| + | |||
| + | == Literatūra == | ||
| + | |||
| + | * Zachorowski S. Studia do dziejow wieku 13. Washington pierwszej jego polowie. T. XXXV. Krakow, 1921. S. 72 - 201. | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
* [http://www.klgd.ru/ru/city/750/almanac/a3_19.php?print=Y Бахтин А.П. Орден Братьев рыцарской службы Христу в Пруссии] | * [http://www.klgd.ru/ru/city/750/almanac/a3_19.php?print=Y Бахтин А.П. Орден Братьев рыцарской службы Христу в Пруссии] | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 7. novembris, plkst. 12.09
| |
| pastāv | 1228.-1235. |
| devīze | ... |
| sizerens |
|
| hierarhija |
|
Kristus bruņniecības brālība Dobrinā, arī Dobrinas zobenbrāļu ordenis (lat. Fratres miliciae Christi de Dobrin) – XIII gs. Mazovijas kņazistē (Dobžina mūsdienu Polijā) izveidots mūku-bruņinieku ordenis senprūšu kristīšanai. 1228. gadā Mazovijas kņazs Konrads aicināja Livonijas Zobenbrāļu ordeni palīgā aizsargāt zemi no prūšu sirotājiem. Aicinājumam atsaucās 15 brāļi-bruņinieki kāda Bruno vadībā, kuriem bija nesaskaņas ar Ordeņa vadību1 - tie izstājās no Zobenbrāļu ordeņa un ieradās Mazovijā, kur jaundibinātā Ordeņa rīcībā knazs nodeva Dobrinas pili (vāc. Dobrin, pol. Dobrzyń) Vislas upes labajā krastā. Tie lielāko tiesu bijuši Meklenburgas slāvu bruņinieki, kuriem bijušas nesaskaņas ar vācu brāļiem.2 Dobrinas zobenbrāļu ordenis saglabāja savas iepriekšējās krāsas un simboliku - baltas mantijas un sarkans vertikāls zobens, - tikai Livonijas zobenbrāļu krusta vietā sāka lietot zvaigzni.3
1 Arbusow L. Grundrib der Geschichte Liv, Est, und Kurlands. - Riga, 1908. S. 35.
2 Biskup Marian, Labuda Gerard. Dzieje Zakonu Krzyzackiego w Prusach. - Gdansk, 1985. S. 91.
3 Ketrzynski W. О powolaniu krzyzakowprzez ksiecia Konrada. - Krakow, 1903. T. 45. S. 125 - 230.
Satura rādītājs
Ordeņa nosaukums citās valodās:
- vāc. Brüder der Ritterschaft Christi von Dobrin, arī Orden von Dobrin
- pol. Zakon Dobrzyński
- angl. The Order of Dobrzyń
- fr. L’Ordre de Dobrin,arī Frères de Dobrin
- kr. Орден Братьев рыцарской службы Христу в Пруссии, arī Добринский орден vai Добжинский орден
Komentāri
Poļu historiogrāfijā pieņemts rekonstruēt Ordeņa simbolikā esošo zvaigzni kā sešstūru (Pawel Pizunski. Krzyzacy od A do Z, Leksykon. - Skarszewy, 1999., 44.; Edward Potkowski. Zakony rycerskie. - Warszawa, 1995., 517.), kā t.s. Dāvida zvaigzni, taču avotos tās attēla nav, savukārt Prūsijas mestra Hermaņa fon Balkes (1230.-1239.) zīmogā attēlota 8 staru zvaigzne.
Literatūra
- Zachorowski S. Studia do dziejow wieku 13. Washington pierwszej jego polowie. T. XXXV. Krakow, 1921. S. 72 - 201.
