Atšķirības starp "Krievijas impērijas Ģenerālštāba akadēmija" versijām
m |
m |
||
2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Krievijas impērijas Ģenerālštāba akadēmija''' (kr. ''Императорская военная академия'' no 1832. gada, ''Николаевская академия Генерального штаба'' no 1855. gada, ''Императорская Николаевская военная академия'' no 1909. gada) - augstākā militārā mācību iestāde Krievijas impērijā, dibināta 1832. gada 26. novembrī. Mācības ilga 2 gadus (2 kursi). Pamatprogrammā tika mācīta taktika, stratēģija, militārā vēsture, militārā administrēšana, militārā statistika, ģeodēzija un kartogrāfija, zīmēšana un rasēšana. Papildus kursos: krievu valoda, artilērijas darbība un [[fortifikācija]], politiskā vēsture, starptautiskās tiesības un svešvalodas. Kopš 1854. gada kā atsevišķa fakultāte atvērta Ģeodēzijas nodaļa militāro topogrāfu sagatavošanai. Absolventi tika iekļauti t.s. ģenerālštāba korpusā, t.i. virsnieku kategorijā, kuru kvalifikācija tiem ļauj pildīt dienestu ģenerālštābā. Uz mācībām akadēmijā varēja pretendēt virsnieki ne jaunāki par [[Poručiks|poručiku]] un ne vecāki par kājnieku [[Kapteinis|kapitanu]], gvardes, artilēristu un sapieru [[Štāba kapteinis|štabs-kapitanu]]. Provincē dienējošajiem vispirms nācās izturēt pirmspārbaudījumus korpusu štābos. Stājoties akadēmijā uz teorētisko kursu, bija jākārto iestājeksāmenu, bet kas vēlējās uzreiz sākt mācības praktiskajā kursā, vēl pārejaseksāmenu. Ja virsnieks vēlējās absolvēt akadēmiju kā eksterns, bez minētajiem diviem viņam nācās kārtot vēl izlaiduma eksāmenu. Pēc absolvēšanas virsnieku uz vienu gadu norīkoja dienēt kādā no elites daļām, praksē nostiprināt akadēmijā apgūto. 1. kategorijas absolventi tika paaugstināti dienesta pakāpē, 2. kategorijas - atstāti esošajā, bet 3. kategorijas absolventi atgriezās savā karaspēka daļā un netika iekļauti ģenerālštāba korpusā. Laikā no 1832. līdz 1918. gadam akadēmiju absolvēja 4 532 Krievijas armijas virsnieku. [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā pretlielinieciskajos spēkos dienēja 45,6% akadēmijas absolventu, [[Sarkanā Armija|Sarkanajā armijā]] - 40,7%, jaunizveidoto valstu (Ukrainas, Baltkrievijas, Somijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas u.c.) armijās - 13,7% akadēmijas absolventu. | '''Krievijas impērijas Ģenerālštāba akadēmija''' (kr. ''Императорская военная академия'' no 1832. gada, ''Николаевская академия Генерального штаба'' no 1855. gada, ''Императорская Николаевская военная академия'' no 1909. gada) - augstākā militārā mācību iestāde Krievijas impērijā, dibināta 1832. gada 26. novembrī. Mācības ilga 2 gadus (2 kursi). Pamatprogrammā tika mācīta taktika, stratēģija, militārā vēsture, militārā administrēšana, militārā statistika, ģeodēzija un kartogrāfija, zīmēšana un rasēšana. Papildus kursos: krievu valoda, artilērijas darbība un [[fortifikācija]], politiskā vēsture, starptautiskās tiesības un svešvalodas. Kopš 1854. gada kā atsevišķa fakultāte atvērta Ģeodēzijas nodaļa militāro topogrāfu sagatavošanai. Absolventi tika iekļauti t.s. ģenerālštāba korpusā, t.i. virsnieku kategorijā, kuru kvalifikācija tiem ļauj pildīt dienestu ģenerālštābā. Uz mācībām akadēmijā varēja pretendēt virsnieki ne jaunāki par [[Poručiks|poručiku]] un ne vecāki par kājnieku [[Kapteinis|kapitanu]], gvardes, artilēristu un sapieru [[Štāba kapteinis|štabs-kapitanu]]. Provincē dienējošajiem vispirms nācās izturēt pirmspārbaudījumus korpusu štābos. Stājoties akadēmijā uz teorētisko kursu, bija jākārto iestājeksāmenu, bet kas vēlējās uzreiz sākt mācības praktiskajā kursā, vēl pārejaseksāmenu. Ja virsnieks vēlējās absolvēt akadēmiju kā eksterns, bez minētajiem diviem viņam nācās kārtot vēl izlaiduma eksāmenu. Pēc absolvēšanas virsnieku uz vienu gadu norīkoja dienēt kādā no elites daļām, praksē nostiprināt akadēmijā apgūto. 1. kategorijas absolventi tika paaugstināti dienesta pakāpē, 2. kategorijas - atstāti esošajā, bet 3. kategorijas absolventi atgriezās savā karaspēka daļā un netika iekļauti ģenerālštāba korpusā. Laikā no 1832. līdz 1918. gadam akadēmiju absolvēja 4 532 Krievijas armijas virsnieku. [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā pretlielinieciskajos spēkos dienēja 45,6% akadēmijas absolventu, [[Sarkanā Armija|Sarkanajā armijā]] - 40,7%, jaunizveidoto valstu (Ukrainas, Baltkrievijas, Somijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas u.c.) armijās - 13,7% akadēmijas absolventu. | ||
− | Latvijas vēsturē zināmākie Ģenerālštāba akadēmijas absolventi: D.Pētersons, brāļi Laimingi (1887.), D.Sīmonsons (1894.), K.Ezeriņš (1899.), | + | Latvijas vēsturē zināmākie Ģenerālštāba akadēmijas absolventi: D.Pētersons, brāļi Laimingi (1887.), D.Sīmonsons (1894.), K.Ezeriņš (1899.), [[Buivids Jānis|J.Buivids]] (1899.), A.Misiņš (1899.), Z.Adienis (1900.), [[Radziņš Pēteris|P.Radziņš]], [[Judeņičs Nikolajs|N.Judeņičs]], [[Vācietis Jukums|J.Vācietis]] (1909.), [[Hartmanis Mārtiņš|M.Hartmanis]], [[Korks Augusts|A.Korks]], [[Grīnbergs Jēkabs Gustavs|J.Grīnbergs]], [[Daukšs Pēteris|P.Daukšs]], [[Auzāns Andrejs|A.Auzāns]] (1903.), [[Bangerskis Rūdolfs|R.Bangerskis]], [[Ozols Voldemārs|V.Ozols]] (1914.) |
Skat. arī: [[praporščiku skola]], [[junkuru skola]], [[karaskola]] | Skat. arī: [[praporščiku skola]], [[junkuru skola]], [[karaskola]] |
Versija, kas saglabāta 2013. gada 21. marts, plkst. 12.27
Krievijas impērijas Ģenerālštāba akadēmija (kr. Императорская военная академия no 1832. gada, Николаевская академия Генерального штаба no 1855. gada, Императорская Николаевская военная академия no 1909. gada) - augstākā militārā mācību iestāde Krievijas impērijā, dibināta 1832. gada 26. novembrī. Mācības ilga 2 gadus (2 kursi). Pamatprogrammā tika mācīta taktika, stratēģija, militārā vēsture, militārā administrēšana, militārā statistika, ģeodēzija un kartogrāfija, zīmēšana un rasēšana. Papildus kursos: krievu valoda, artilērijas darbība un fortifikācija, politiskā vēsture, starptautiskās tiesības un svešvalodas. Kopš 1854. gada kā atsevišķa fakultāte atvērta Ģeodēzijas nodaļa militāro topogrāfu sagatavošanai. Absolventi tika iekļauti t.s. ģenerālštāba korpusā, t.i. virsnieku kategorijā, kuru kvalifikācija tiem ļauj pildīt dienestu ģenerālštābā. Uz mācībām akadēmijā varēja pretendēt virsnieki ne jaunāki par poručiku un ne vecāki par kājnieku kapitanu, gvardes, artilēristu un sapieru štabs-kapitanu. Provincē dienējošajiem vispirms nācās izturēt pirmspārbaudījumus korpusu štābos. Stājoties akadēmijā uz teorētisko kursu, bija jākārto iestājeksāmenu, bet kas vēlējās uzreiz sākt mācības praktiskajā kursā, vēl pārejaseksāmenu. Ja virsnieks vēlējās absolvēt akadēmiju kā eksterns, bez minētajiem diviem viņam nācās kārtot vēl izlaiduma eksāmenu. Pēc absolvēšanas virsnieku uz vienu gadu norīkoja dienēt kādā no elites daļām, praksē nostiprināt akadēmijā apgūto. 1. kategorijas absolventi tika paaugstināti dienesta pakāpē, 2. kategorijas - atstāti esošajā, bet 3. kategorijas absolventi atgriezās savā karaspēka daļā un netika iekļauti ģenerālštāba korpusā. Laikā no 1832. līdz 1918. gadam akadēmiju absolvēja 4 532 Krievijas armijas virsnieku. Krievijas pilsoņu kara laikā pretlielinieciskajos spēkos dienēja 45,6% akadēmijas absolventu, Sarkanajā armijā - 40,7%, jaunizveidoto valstu (Ukrainas, Baltkrievijas, Somijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas u.c.) armijās - 13,7% akadēmijas absolventu.
Latvijas vēsturē zināmākie Ģenerālštāba akadēmijas absolventi: D.Pētersons, brāļi Laimingi (1887.), D.Sīmonsons (1894.), K.Ezeriņš (1899.), J.Buivids (1899.), A.Misiņš (1899.), Z.Adienis (1900.), P.Radziņš, N.Judeņičs, J.Vācietis (1909.), M.Hartmanis, A.Korks, J.Grīnbergs, P.Daukšs, A.Auzāns (1903.), R.Bangerskis, V.Ozols (1914.)
Skat. arī: praporščiku skola, junkuru skola, karaskola
Avoti un literatūra par šo tēmu
- Ганин А.В. Корпус офицеров Генерального штаба в годы Гражданской войны 1917-1922 гг: Справочные материалы. - Русский путь: Москва, 2010 - 152 с. ISBN 978-5-85887-301-3