Atšķirības starp "Bruņniecības matrikula" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Bruņniecības matrikula''', '''bruņniecības reģistrs''' jeb '''bruņniecības grāmata''' (vc. ''Ritterbank'', ''Adelsmatrikel'', angl. ''knightage'') - [[Aristokrātija|dižciltīgo]] dzimtu reģistrs, ko uzturēja t.s. [[bruņniecības sols]]. [[Kurzemes | + | '''Bruņniecības matrikula''', '''bruņniecības reģistrs''' jeb '''bruņniecības grāmata''' (vc. ''Ritterbank'', ''Adelsmatrikel'', angl. ''knightage'') - [[Aristokrātija|dižciltīgo]] dzimtu reģistrs, ko uzturēja t.s. [[bruņniecības sols]]. |
| + | |||
| + | [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] 1629.-1634. gados tika imatrikulētas 119 [[Bruņinieki|bruņinieku]] dzimtas. Tikai matrikulā ierakstītajiem pienācās īpašuma tiesības uz bruņniecības muižām, tiesības ieņemt amatus hercogistes administrācijā un piedalīties landtāgos. Tāpat arī tikai matrikulētos muižniekus drīkstēja uzrunāt ar titulu "Edel" (dižciltīgs). Vidzemē ''Bruņinieku matrikulu'' pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. Pēc 1839. gada datiem Kurzemē bija 154, bet vidzemē - 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas. | ||
==== Avoti un literatūra par šo tēmu ==== | ==== Avoti un literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 5. aprīlis, plkst. 12.17
Bruņniecības matrikula, bruņniecības reģistrs jeb bruņniecības grāmata (vc. Ritterbank, Adelsmatrikel, angl. knightage) - dižciltīgo dzimtu reģistrs, ko uzturēja t.s. bruņniecības sols.
Kurzemes un Zemgales hercogistē 1629.-1634. gados tika imatrikulētas 119 bruņinieku dzimtas. Tikai matrikulā ierakstītajiem pienācās īpašuma tiesības uz bruņniecības muižām, tiesības ieņemt amatus hercogistes administrācijā un piedalīties landtāgos. Tāpat arī tikai matrikulētos muižniekus drīkstēja uzrunāt ar titulu "Edel" (dižciltīgs). Vidzemē Bruņinieku matrikulu pabeidza veidot 1747. gadā un tajā ietilpa 172 dzimtas. Pēc 1839. gada datiem Kurzemē bija 154, bet vidzemē - 253 bruņniecībā imatrikulētas dzimtas.
Avoti un literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 15. lpp.
- Pirmā bruņniecības sola tiesnešu saraksts. Jelgavā, 1620. g. 17. oktobrī. - LVVA, 640. f., 4. apr., 229. l.
- Pēdējā bruņniecības sola tiesnešu paraksti. Jelgavā, 1634. g. 21. jūlijā. - LVVA, 640. f., 4. apr., 229. l.
- Bruņniecības sola protokolu grāmata. 17. gs. 20.–40. gadi. - LVVA, 640. f., 4. apr., 228. l.
Resursi internetā par šo tēmu
- LIIS - Bruņinieki, bruņniecība
- Klišāns, V. - Livonija XIII-XVI gs.
- Turība - valsts, Livonijas tiesību sistēma
