Atšķirības starp "Rūmene" versijām
m |
m |
||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
− | '''Rūmenes muiža''' (vc. ''Rumenebeke'' - 1407., ''Dorf Rummen'' - 1504., ''Ruhmen'' - 1519., ''Hoff Rhuemen'' - 1586., ''Rumen'' - 1826) - [[muiža]] Austrumkurzemē, netālu no Kandavas. [[Livonija]]s laikā Rūmene ietilpa Kandavas [[fogteja]]s [[draudze]]s novadā, [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] – Kandavas [[Pilskumga iecirknis|pilskunga iecirknī]], [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]] – Talsu apriņķa Kandavas pagastā. Visvairāk ziņu par muižas vēsturi rodamas [[Kurzemes bruņniecība]]s arhivāra Eduarda fon Firksa (''Fircks'') muižu vēstures apkopojumā „Jaunas Kurzemes muižu hronikas” (''Neue kurländische Güter-Chroniken''), kur atrodama informācija par Lamiņu muižu, kas līdz XVII gs. otrajai pusei atradās vienā valdījumā ar Rūmeni. | + | '''Rūmenes muiža''' (vc. ''Rumenebeke'' - 1407., ''Dorf Rummen'' - 1504., ''Ruhmen'' - 1519., ''Hoff Rhuemen'' - 1586., ''Rumen'' - 1826) - apdzīvota vieta, vēlāk [[muiža]] Austrumkurzemē, netālu no Kandavas. [[Livonija]]s laikā Rūmene ietilpa Kandavas [[fogteja]]s [[draudze]]s novadā, [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] – Kandavas [[Pilskumga iecirknis|pilskunga iecirknī]], [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]] – Talsu apriņķa Kandavas pagastā. Tiesiskā ziņā Rūmene piederēja bruņinieku muižām (''Adelige-, Rittergüter''). XIX gs. uzcelta jaunu kungu māja, kuras fasādē redzami divi gadskaitļi – parka pusē – 1876., ar iniciāļiem VD, bet ieejas pusē – 1892., ar īpašnieka Ernesta fon Lira iniciāļiem. 1900. gadā ap pili izveidots parks, kuru plānojis Rīgas pilsētas dārzu direktors Georgs Kufalts (1853.-1938.), bet viņa darbu turpinājis Lorts no Sāmsalas. Ap 1910. gadu muižas īpašnieks bijis Rīgas biržas direktors Švarcs . |
+ | |||
+ | Visvairāk ziņu par muižas vēsturi rodamas [[Kurzemes bruņniecība]]s arhivāra Eduarda fon Firksa (''Fircks'') muižu vēstures apkopojumā „Jaunas Kurzemes muižu hronikas” (''Neue kurländische Güter-Chroniken''), kur atrodama informācija par Lamiņu muižu, kas līdz XVII gs. otrajai pusei atradās vienā valdījumā ar Rūmeni. | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== |
Versija, kas saglabāta 2013. gada 16. augusts, plkst. 08.23
Rūmenes muiža (vc. Rumenebeke - 1407., Dorf Rummen - 1504., Ruhmen - 1519., Hoff Rhuemen - 1586., Rumen - 1826) - apdzīvota vieta, vēlāk muiža Austrumkurzemē, netālu no Kandavas. Livonijas laikā Rūmene ietilpa Kandavas fogtejas draudzes novadā, Kurzemes un Zemgales hercogistē – Kandavas pilskunga iecirknī, Kurzemes guberņā – Talsu apriņķa Kandavas pagastā. Tiesiskā ziņā Rūmene piederēja bruņinieku muižām (Adelige-, Rittergüter). XIX gs. uzcelta jaunu kungu māja, kuras fasādē redzami divi gadskaitļi – parka pusē – 1876., ar iniciāļiem VD, bet ieejas pusē – 1892., ar īpašnieka Ernesta fon Lira iniciāļiem. 1900. gadā ap pili izveidots parks, kuru plānojis Rīgas pilsētas dārzu direktors Georgs Kufalts (1853.-1938.), bet viņa darbu turpinājis Lorts no Sāmsalas. Ap 1910. gadu muižas īpašnieks bijis Rīgas biržas direktors Švarcs .
Visvairāk ziņu par muižas vēsturi rodamas Kurzemes bruņniecības arhivāra Eduarda fon Firksa (Fircks) muižu vēstures apkopojumā „Jaunas Kurzemes muižu hronikas” (Neue kurländische Güter-Chroniken), kur atrodama informācija par Lamiņu muižu, kas līdz XVII gs. otrajai pusei atradās vienā valdījumā ar Rūmeni.
Literatūra par šo tēmu
- Eduard Frhr. von Fircks. Neue kurländische Güter-Chroniken. – Mitau, 1900