Atšķirības starp "Blombergi" versijām

Versija, kas saglabāta 2016. gada 1. janvāris, plkst. 11.24

baroni

baroni fon Blombergi (vc. Blomberg, kr. Бломберг) - vācu izcelsmes (no Vestfāles) bruņniecības dzimta Livonijā (vēl pastāv Blobmbergu līnijas Lipē un Švābijā), vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. Kurzemes līnijas aizsācējs Pauls fon Blombergs ieceļoja Livonijā XIV gs. sākumā (ap 1307. gadu). Tā mazdēls Zigfrīds (Siegfried Blomberg) bija Rīgas arhibīskaps (1370.-1374.). Teitoņu ordeņa brālis Konrāds fon Blombergs izcēlās 1410. gadā kaujā pie Tanenbergas, kur krita varoņa nāvē. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Johans Albrehts fon Blombergs kalpoja Vīnes galmā imperatoram Leopoldam I kā padomnieks, Sv. Romas impērijas sūtnis Maskavijas galmā 1682. un 1670. gados. 1670. gadā kopā ar saviem brāļiem Sebastjanu un Hermani saņēma Sv. Romas impērijas brīvkunga titulu. 1859. gadā Krievijas impērijas Senāts apstiprināja dzimtas tiesības uz barona titulu. No dzimtas īpašumiem, kas tai piederēja ilgākā vai īsākā laika sprīdī, minamas: Cunces (Zunzen), Limbužu (Limbuschen), Basu (Blomberg) u.c. muižas.

Resursi internetā par šo tēmu

• Ārlavas baznīcas vizitācijas protokoli, 1770. gadi.

• Blomberg, Freiherren von - Neue Deutsche Biographie (NDB)

• Бароны фон-Бломберг : краткая родословная и два указа Сената о их баронском титуле (.pdf)