Atšķirības starp "Borhi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Borch_Wappen.png|thumb|200px|]] | [[Attēls:Borch_Wappen.png|thumb|200px|]] | ||
[[Attēls:Graf_von_der_Borch_Lubeschutz.png|thumb|200px|grāfi Borhi-Libežici]] | [[Attēls:Graf_von_der_Borch_Lubeschutz.png|thumb|200px|grāfi Borhi-Libežici]] | ||
| − | baroni un grāfi '''fon der Borhi Libešici''' (vc. ''von der Borch, reichs-grafen von der Borch-Lübeschitz, freiherren von Borchland'', kr. ''фон дер Борх'', pol. ''Borchowie'') - itāļu izcelsmes (dzimtas sākumi meklējami Dienviditālijā, [[Neapoles karaliste|Neapoles karalistē]], sākotnēji [[Ministeriālis|ministeriāļi]], no kurienes daļa pārstāvju pārcēlās uz Vāciju, Vestfāles zemi: XIII-XIV gs. viens no Borhu dzimtas zariem pārcēlās uz Pomerāniju, otrs – uz Poliju, trešais – uz Livoniju) sena bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Kopš 1283. gada Sv. Romas impērijas Borhlandes [[Barons|baroni]]. | + | baroni un grāfi '''fon der Borhi Libešici''' (vc. ''von der Borch, reichs-grafen von der Borch-Lübeschitz, freiherren von Borchland'', kr. ''фон дер Борх-Любешиц'', pol. ''Borchowie'') - itāļu izcelsmes (dzimtas sākumi meklējami Dienviditālijā, [[Neapoles karaliste|Neapoles karalistē]], sākotnēji [[Ministeriālis|ministeriāļi]], no kurienes daļa pārstāvju pārcēlās uz Vāciju, Vestfāles zemi: XIII-XIV gs. viens no Borhu dzimtas zariem pārcēlās uz Pomerāniju, otrs – uz Poliju, trešais – uz Livoniju) sena bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]]. Kopš 1283. gada Sv. Romas impērijas Borhlandes [[Barons|baroni]]. |
Livonijā pirmie Borhi kalpoja kā [[Teitoņu ordenis|Vācu ordeņa]] brāļi (Bernds fon der Borhs bijis Ordeņa [[mestrs]] no 1472. gada janvāra līdz 1483. gada novembrim) vai vasaļi, citi Borhi kalpoja Baznīcai, kā, piemēram, Rēveles [[bīskaps]] Simeons (''Simon von der Borch'', 1477.–1492.). Pēc Ordeņa pašlikvidācijas, 1563. gadā Polijas karalis Sigizmunds Augusts piešķīra vēlākajam Turaidas un Rēzeknes stārastam Fabianam Borham grāfa titulu. 1583. gadā Borhu dzimta ieguva savā valdījumā Varakļānu novadu, kas dēvēts par "Varkas zemi" (''Warkland''). Dzimtas pārstāvji izcēlās Polijas karaļa militārajā un diplomātiskajā dienestā, saņemot titulus un zemes. 1783. gada 17. martā Lietuvas ģenerālleitnantam Mihaelam Johanam Borham un viņa pēcnācējiem piešķīra Svētās Romas impērijas Libešicas (''Lubeschütz'') [[Grāfs|grāfa]] titulu. Liela loma Borhiem bija [[Maltas ordenis|Maltas ordeņa]] nostiprināšanā Austrumeiropā: Varakļānu muižas kungs Mihaels Jans Borhs darbojās ordeņa Polijas atzara izveidē, savukārt viņa brālis Preiļu muižas kungs Jozefs Heinrihs Borhs bija Ordeņa [[komandors]]. Nozīmīga loma Baltijas un pat Eiropas kultūrā bijusi ievērojamajam zinātniekam un literātam grāfam Mihalam Janam fon Borham (''Michał Jan Borch'', 1753.–1810.). 1817. gadā uzcēla Preiļu muižas kapelu, kuras pagrabstāvā ierīkoja dzimtas kapenes. | Livonijā pirmie Borhi kalpoja kā [[Teitoņu ordenis|Vācu ordeņa]] brāļi (Bernds fon der Borhs bijis Ordeņa [[mestrs]] no 1472. gada janvāra līdz 1483. gada novembrim) vai vasaļi, citi Borhi kalpoja Baznīcai, kā, piemēram, Rēveles [[bīskaps]] Simeons (''Simon von der Borch'', 1477.–1492.). Pēc Ordeņa pašlikvidācijas, 1563. gadā Polijas karalis Sigizmunds Augusts piešķīra vēlākajam Turaidas un Rēzeknes stārastam Fabianam Borham grāfa titulu. 1583. gadā Borhu dzimta ieguva savā valdījumā Varakļānu novadu, kas dēvēts par "Varkas zemi" (''Warkland''). Dzimtas pārstāvji izcēlās Polijas karaļa militārajā un diplomātiskajā dienestā, saņemot titulus un zemes. 1783. gada 17. martā Lietuvas ģenerālleitnantam Mihaelam Johanam Borham un viņa pēcnācējiem piešķīra Svētās Romas impērijas Libešicas (''Lubeschütz'') [[Grāfs|grāfa]] titulu. Liela loma Borhiem bija [[Maltas ordenis|Maltas ordeņa]] nostiprināšanā Austrumeiropā: Varakļānu muižas kungs Mihaels Jans Borhs darbojās ordeņa Polijas atzara izveidē, savukārt viņa brālis Preiļu muižas kungs Jozefs Heinrihs Borhs bija Ordeņa [[komandors]]. Nozīmīga loma Baltijas un pat Eiropas kultūrā bijusi ievērojamajam zinātniekam un literātam grāfam Mihalam Janam fon Borham (''Michał Jan Borch'', 1753.–1810.). 1817. gadā uzcēla Preiļu muižas kapelu, kuras pagrabstāvā ierīkoja dzimtas kapenes. | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 8. oktobris, plkst. 15.25
baroni un grāfi fon der Borhi Libešici (vc. von der Borch, reichs-grafen von der Borch-Lübeschitz, freiherren von Borchland, kr. фон дер Борх-Любешиц, pol. Borchowie) - itāļu izcelsmes (dzimtas sākumi meklējami Dienviditālijā, Neapoles karalistē, sākotnēji ministeriāļi, no kurienes daļa pārstāvju pārcēlās uz Vāciju, Vestfāles zemi: XIII-XIV gs. viens no Borhu dzimtas zariem pārcēlās uz Pomerāniju, otrs – uz Poliju, trešais – uz Livoniju) sena bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Kopš 1283. gada Sv. Romas impērijas Borhlandes baroni.
Livonijā pirmie Borhi kalpoja kā Vācu ordeņa brāļi (Bernds fon der Borhs bijis Ordeņa mestrs no 1472. gada janvāra līdz 1483. gada novembrim) vai vasaļi, citi Borhi kalpoja Baznīcai, kā, piemēram, Rēveles bīskaps Simeons (Simon von der Borch, 1477.–1492.). Pēc Ordeņa pašlikvidācijas, 1563. gadā Polijas karalis Sigizmunds Augusts piešķīra vēlākajam Turaidas un Rēzeknes stārastam Fabianam Borham grāfa titulu. 1583. gadā Borhu dzimta ieguva savā valdījumā Varakļānu novadu, kas dēvēts par "Varkas zemi" (Warkland). Dzimtas pārstāvji izcēlās Polijas karaļa militārajā un diplomātiskajā dienestā, saņemot titulus un zemes. 1783. gada 17. martā Lietuvas ģenerālleitnantam Mihaelam Johanam Borham un viņa pēcnācējiem piešķīra Svētās Romas impērijas Libešicas (Lubeschütz) grāfa titulu. Liela loma Borhiem bija Maltas ordeņa nostiprināšanā Austrumeiropā: Varakļānu muižas kungs Mihaels Jans Borhs darbojās ordeņa Polijas atzara izveidē, savukārt viņa brālis Preiļu muižas kungs Jozefs Heinrihs Borhs bija Ordeņa komandors. Nozīmīga loma Baltijas un pat Eiropas kultūrā bijusi ievērojamajam zinātniekam un literātam grāfam Mihalam Janam fon Borham (Michał Jan Borch, 1753.–1810.). 1817. gadā uzcēla Preiļu muižas kapelu, kuras pagrabstāvā ierīkoja dzimtas kapenes.
No īpašumiem mūsdienu Latvijas teritorijā, kas ilgāku vai īsāku laiku bijuši Borhu valdījumā, minamas Preiļu, Varakļānu, Marinzejas (Mariensee), Galēnu (Golan), Siguldas (segewold) Atašienes, Stirnienes, Murmastienes, Barkavas, Igates (Idsell, Idselhoff), Ķeipenes, Vārkavas, Vilcānu, Pasienas u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Situācija Latgalē jeb Poļu Inflantijā 18. gadsimtā. Varakļānu grāfs M. Borhs. – 242.-244. lpp. // Stradiņš J. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. – Latvijas vēstures institūta apgāds: Rīga, 2009. – 639 lpp. ISBN 978-9984-824-13-0
Resursi internetā par šo tēmu
- Grāfs Mihaels Borhs - Varakļānu novadpētniecības muzejs
- Aija Taimiņa. Varakļānu grāfa Mihaela Johana fon der Borha Sicīlijas ceļojums (1776) un tā atspoguļojums grāmatniecībā. - LU Akadēmiskā bibliotēka, Rīga 2011.
- Nagļu Viktors. Mihaels de Borhs - izcyla personeiba 18. i 19.gs. mejā.
