Atšķirības starp "Broeli-Plāteri" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
grāfi fon '''Broeli, saukti Plāteri''' jeb '''Broeli-Plāteri''' (vc. ''von dem Broel genannt Plater'', kr. ''*Фон дем Бреле или Плятеры, фон дем Брёле-Плятер'') - sena vācu izcelsmes (Vestfāle) bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] un Viļņas guberņā, viena no ietekmīgākajām aristokrātu dzimtām Austrumeiropā. Kā bruņinieki zināmi jau Krusta karos. XIII-XIV gs. mijā ieradās Livonijā kā [[Teitoņu ordenis|Vācu ordeņa]] brāļi vai vasaļi. Alberts minēts kā Cēsu [[komturs]] (1306.), Venemārs Plāters - Grobiņas [[fogts]] (1430.), vēlāk ordeņa [[maršals]], Heinrihs - Daugavpils komturs (1510.-1525.), bet Frīdrihs - [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] [[landmaršals]] un pārstāvis (1517.) pie Romas pāvesta Leo X. Johans Ludvigs bija Daugavpils [[stārasts]], [[Inflantija]]s [[vaivads]] un sūtnis Varšavas [[Seims|Seimā]]. Arī daudziem citiem dzimtas pārstāvjiem bija ievērojama loma reģiona vēsturē, no kuriem pieminami, piemēram, Inflantijas vaivads (1695.-1696.) Jans Andrejs (1626.-1696.), [[Lietuvas lielkņaziste]]s vicekanclers Kazimirs Konstantīns (1748.-1807.), Inflantijas vaivads (1767.-1784.) Vilhelms Jans, viena no t.s. poļu sacelšanās (1830.-1831.) vadoņiem "Baltijas Žanna d'Arka" Emīlija (1806.-1831.), t.s. Janvāra sacelšanās (pl. ''powstanie styczniowe'', 1863.-1864.) dalībnieki Leons (1836.-1863.) un Kazimirs u.c. | grāfi fon '''Broeli, saukti Plāteri''' jeb '''Broeli-Plāteri''' (vc. ''von dem Broel genannt Plater'', kr. ''*Фон дем Бреле или Плятеры, фон дем Брёле-Плятер'') - sena vācu izcelsmes (Vestfāle) bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] un Viļņas guberņā, viena no ietekmīgākajām aristokrātu dzimtām Austrumeiropā. Kā bruņinieki zināmi jau Krusta karos. XIII-XIV gs. mijā ieradās Livonijā kā [[Teitoņu ordenis|Vācu ordeņa]] brāļi vai vasaļi. Alberts minēts kā Cēsu [[komturs]] (1306.), Venemārs Plāters - Grobiņas [[fogts]] (1430.), vēlāk ordeņa [[maršals]], Heinrihs - Daugavpils komturs (1510.-1525.), bet Frīdrihs - [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] [[landmaršals]] un pārstāvis (1517.) pie Romas pāvesta Leo X. Johans Ludvigs bija Daugavpils [[stārasts]], [[Inflantija]]s [[vaivads]] un sūtnis Varšavas [[Seims|Seimā]]. Arī daudziem citiem dzimtas pārstāvjiem bija ievērojama loma reģiona vēsturē, no kuriem pieminami, piemēram, Inflantijas vaivads (1695.-1696.) Jans Andrejs (1626.-1696.), [[Lietuvas lielkņaziste]]s vicekanclers Kazimirs Konstantīns (1748.-1807.), Inflantijas vaivads (1767.-1784.) Vilhelms Jans, viena no t.s. poļu sacelšanās (1830.-1831.) vadoņiem "Baltijas Žanna d'Arka" Emīlija (1806.-1831.), t.s. Janvāra sacelšanās (pl. ''powstanie styczniowe'', 1863.-1864.) dalībnieki Leons (1836.-1863.) un Kazimirs u.c. | ||
| − | 1803. gadā Krāslavas dzimtkungs, grāfs Mihails Plāters (1777.-1863.) apprecējās ar bijušā Inflantijas vaivada meitu Izabellu Helēnu [[ | + | 1803. gadā Krāslavas dzimtkungs, grāfs Mihails Plāters (1777.-1863.) apprecējās ar bijušā Inflantijas vaivada meitu Izabellu Helēnu [[Zībergi|Zībergu]] (1785.-1849.), izveidojot [[Plāteri-Zībergi|Plāteru-Zībergu]] atzaru. |
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Kokneses, Indricas, Līksnas (''Lixten''), Bebrenes (''Rittergut Bewern'') un Pilskalnes (''Rittergut Schlossberg''), Sakstagala, Ozolmuižas, Sventes u.c. muižas. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Kokneses, Indricas, Līksnas (''Lixten''), Bebrenes (''Rittergut Bewern'') un Pilskalnes (''Rittergut Schlossberg''), Sakstagala, Ozolmuižas, Sventes u.c. muižas. | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 10. oktobris, plkst. 12.10
grāfi fon Broeli, saukti Plāteri jeb Broeli-Plāteri (vc. von dem Broel genannt Plater, kr. *Фон дем Бреле или Плятеры, фон дем Брёле-Плятер) - sena vācu izcelsmes (Vestfāle) bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Viļņas guberņā, viena no ietekmīgākajām aristokrātu dzimtām Austrumeiropā. Kā bruņinieki zināmi jau Krusta karos. XIII-XIV gs. mijā ieradās Livonijā kā Vācu ordeņa brāļi vai vasaļi. Alberts minēts kā Cēsu komturs (1306.), Venemārs Plāters - Grobiņas fogts (1430.), vēlāk ordeņa maršals, Heinrihs - Daugavpils komturs (1510.-1525.), bet Frīdrihs - Livonijas landtāga landmaršals un pārstāvis (1517.) pie Romas pāvesta Leo X. Johans Ludvigs bija Daugavpils stārasts, Inflantijas vaivads un sūtnis Varšavas Seimā. Arī daudziem citiem dzimtas pārstāvjiem bija ievērojama loma reģiona vēsturē, no kuriem pieminami, piemēram, Inflantijas vaivads (1695.-1696.) Jans Andrejs (1626.-1696.), Lietuvas lielkņazistes vicekanclers Kazimirs Konstantīns (1748.-1807.), Inflantijas vaivads (1767.-1784.) Vilhelms Jans, viena no t.s. poļu sacelšanās (1830.-1831.) vadoņiem "Baltijas Žanna d'Arka" Emīlija (1806.-1831.), t.s. Janvāra sacelšanās (pl. powstanie styczniowe, 1863.-1864.) dalībnieki Leons (1836.-1863.) un Kazimirs u.c.
1803. gadā Krāslavas dzimtkungs, grāfs Mihails Plāters (1777.-1863.) apprecējās ar bijušā Inflantijas vaivada meitu Izabellu Helēnu Zībergu (1785.-1849.), izveidojot Plāteru-Zībergu atzaru.
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas: Kokneses, Indricas, Līksnas (Lixten), Bebrenes (Rittergut Bewern) un Pilskalnes (Rittergut Schlossberg), Sakstagala, Ozolmuižas, Sventes u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Джесси Рассел, Рональд Кон. Плятеры. - Книга по Требованию, 2013. - 134 c. ISBN 978-5-5099-1057-9
