Atšķirības starp "Butlari" versijām
m |
m |
||
| 9. rindiņa: | 9. rindiņa: | ||
Hercogu dienestā bija arī vairāki citi Butlaru dzimtas pārstāvji. | Hercogu dienestā bija arī vairāki citi Butlaru dzimtas pārstāvji. | ||
| − | Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bija: [[Rūmene | + | Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bija: [[Rūmene]]s, [[Šlokenbeka]]s, [[Remte]]s, [[Zemīte]]s, [[Susta]]s, [[Krustkalnu muiža]], [[Virgas muiža]], [[Plakaktu muiža]], [[Zantes muiža]], [[Blankenfelde]]s u.c. muižas. |
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 24. oktobris, plkst. 08.55
baroni un grāfi fon Butlari (von Buttlar, Buttler) arī Butleri - vācu izcelsmes (no Hesenes zemes Cīgenbergas (Ziegenberg) nama) Livonijas bruņniecības dzimta, Kurzemes bruņniecības matrikulā (I klasē) ierakstīta 1620. gadā.
Viens no nozīmīgākajiem dzimtas pārstāvjiem Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogu dienestā bija Strazdes un Zemītes muižu īpašnieks Bartolds Butlars, kurš bija hercoga Gotharda padomnieks un pirmais hercoga karaspēka pavēlnieks jeb pulkvedis (Kriegs Oberster). Buttlars bija arī to personu vidū, kam saskaņā ar hercoga Gotharda testamentu bija jāpalīdz jaunajam hercogam Frīdriham valdīt. Bartolds Butlars krita 1603. gada jūnijā, cīnoties ar zviedru desantu, kas bija izcēlies krastā pie Ventspils. Līdzīgs liktenis poļu-zviedru kara laikā (1600.–1629.) piemeklēja arī Abgunstes (Zaļenieku pag.) valdītāju un Bauskas pilskungu Magnusu fon Butlaru, kurš krita kaujā 1625. gada 27. septembrī, zviedriem ieņemot Bauskas pili. Lamiņu dzimtkungs Nikolauss fon Butlars (...-1710.) 1707. gadā bija hercogistes landmaršals, hercoga virspadomnieks un oberburggrāfs, Atzinības ordeņa kavalieris. Hercogu dienestā bija arī vairāki citi Butlaru dzimtas pārstāvji.
Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bija: Rūmenes, Šlokenbekas, Remtes, Zemītes, Sustas, Krustkalnu muiža, Virgas muiža, Plakaktu muiža, Zantes muiža, Blankenfeldes u.c. muižas.
Literatūra par šo tēmu
- Kurländisches Ritterbuch // Kurland und seine Ritterschaft, Pfaffenhofen / Ilm, 1971. – S. 434.
