Atšķirības starp "Denhofi" versijām
m |
m |
||
| 4. rindiņa: | 4. rindiņa: | ||
Dažādos laika periodos mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas: Padures, u.c. [[muiža]]s. | Dažādos laika periodos mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas: Padures, u.c. [[muiža]]s. | ||
| − | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Pērnavas [[kastelāns]], Tērbatas [[stārasts]] Ernests Denhofs (''Ernest Magnus Denhoff'', 1581.-1642.), Dancigas kastelāns, Polijas karalienes maršalks, Malborkas un Vīlandes stārasts Gerards Denhofs (''Gerard Denhoff'', 1590.-1648.); | + | No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Pērnavas [[kastelāns]], Tērbatas [[stārasts]] Ernests Denhofs (''Ernest Magnus Denhoff'', 1581.-1642.), Dancigas kastelāns, Polijas karalienes maršalks, Malborkas un Vīlandes stārasts Gerards Denhofs (''Gerard Denhoff'', 1590.-1648.); Kulmas kastelāns, Pomerānijas [[vojevoda]], Sv.Romas impērijas [[grāfs]] Vladislavs Denhofs (''Władysław Denhoff'', 1639.-1683.); Lietuvas lielais [[hetmanis]] Staņislavs Denhofs (''Stanisław Ernest Denhoff'', 1673.-1728.); Polijas kroņa liel[[kanclers]] Albrehts Denhofs (''Jerzy Albrecht Denhoff'', 1640.-1702.); Lietuvas artilērijas ģenerālis Ernests Denhofs (''Bogusław Ernest Denhoff'', ?-1734.); Prūsijas ģenerālis, grāfs Aleksandrs fon Denhofs (''Alexander Graf von Dönhoff'', 1683.-1742.); [[Prūsijas karaliste|Prūsijas]] karaļa Frīdriha Vilhelma II laulātā draudzene Sofija fon Denhofa (''Sophie Juliane Friederike von Dönhoff'', 1768.-1834. vai 1838.); diplomāts un politiķis grāfs Augusts fon Denhofs (''August Karl Graf von Dönhoff-Friedrichstein'', 1845.-1920.); žurnāliste un publiciste grāfiene Mariona fon Denhofa (''Marion Hedda Ilse Gräfin Dönhoff'', 1909.-2002.). |
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 20. decembris, plkst. 12.50
baroni un grāfi fon Denhofi (vc. von Dönhoff, kr. фон Дёнхоффи, Денгофы) - prūšu izcelsmes (Vestfāles) sena bruņniecības dzimta Prūsijā, Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes un Viļņas guberņās. Pirmie Denhofi ieradās Austrumprūsijā kā Teitoņu ordeņa vasaļi, 1320. gadā bruņinieks Hermanis Denhofs apmetās Kurzemē, aizsākot dzimtas Baltijas līniju (Prūsijas līnijas rezidence bija Fridrihšteinas pils netālu no Kēnigsbergas). 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā.
Dažādos laika periodos mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijušas: Padures, u.c. muižas.
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Pērnavas kastelāns, Tērbatas stārasts Ernests Denhofs (Ernest Magnus Denhoff, 1581.-1642.), Dancigas kastelāns, Polijas karalienes maršalks, Malborkas un Vīlandes stārasts Gerards Denhofs (Gerard Denhoff, 1590.-1648.); Kulmas kastelāns, Pomerānijas vojevoda, Sv.Romas impērijas grāfs Vladislavs Denhofs (Władysław Denhoff, 1639.-1683.); Lietuvas lielais hetmanis Staņislavs Denhofs (Stanisław Ernest Denhoff, 1673.-1728.); Polijas kroņa lielkanclers Albrehts Denhofs (Jerzy Albrecht Denhoff, 1640.-1702.); Lietuvas artilērijas ģenerālis Ernests Denhofs (Bogusław Ernest Denhoff, ?-1734.); Prūsijas ģenerālis, grāfs Aleksandrs fon Denhofs (Alexander Graf von Dönhoff, 1683.-1742.); Prūsijas karaļa Frīdriha Vilhelma II laulātā draudzene Sofija fon Denhofa (Sophie Juliane Friederike von Dönhoff, 1768.-1834. vai 1838.); diplomāts un politiķis grāfs Augusts fon Denhofs (August Karl Graf von Dönhoff-Friedrichstein, 1845.-1920.); žurnāliste un publiciste grāfiene Mariona fon Denhofa (Marion Hedda Ilse Gräfin Dönhoff, 1909.-2002.).
