Atšķirības starp "Čagataja uluss" versijām
m |
m |
||
| 7. rindiņa: | 7. rindiņa: | ||
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | | ||
* Čagatajs (1225.-1242.) | * Čagatajs (1225.-1242.) | ||
| − | * Kara | + | * Kara Hulagu (1242.-1247., 1252.) |
* Jesu Munke (1247.-1252.) | * Jesu Munke (1247.-1252.) | ||
* Mubaraks (1252.-1261., 1266.) | * Mubaraks (1252.-1261., 1266.) | ||
Versija, kas saglabāta 2013. gada 25. decembris, plkst. 18.02
| 200px | |
| valdnieki: |
|
Čagataja uluss (mon. Цагадайн Улс - Tsagadain Ulus, an. Chagatai Khanate, vc. Tschagatai-Khanat, kr. Чагатайский улус) - Mongoļu impērijas daļa, Čagatajam piešķirtais valdījums Centrālāzijā, izveidots 1220. gadu vidū, iekarojot horezmšaha zemes. Galvaspilsēta Kujaša (mūsd. Kuldža, 1222.-1266.), vēlāk Samarkanda (1266.-1370.). Tradicionāli anomadu zemes ar zemkopību oāzēs un upju ielejās, ļoti attīstītu tirdzniecību un amatniecību. Kontrolēja Zīda ceļu. Ar Tarmaširina (Ala ad Dina) valdīšanas laikā zemē tika ieviests islams. Valdošo politisko eliti veidoja tjurku un mongoļu militārā un vietējā administratīvā elite. XIV gs. 40. gados valsts zaudēja savas rietumu provinces (Maveranahru), kuras pēc pusgadsimta apvienoja emīrs Timurs (1336.-1405.). Ap 1340. gadu valsts sadrumstalojās dažādos valdījumos, un pēc pāris neveiksmīgiem mēģinājumiem tos apvienot, ap 1370. gadu beidza pastāvēt.
Literatūra par šo tēmu
- Костюков В. П. Иранский поход Хулагу: предыстория // Золотоордынская цивилизация : Сборник статей. — Казань: Издательство «Фэн», 2009. - В. 2. - С. 69-89. ISBN 978-5-9690-0101-5
Resursi internetā par šo tēmu
- Mongolian History-Online Resources
- Master Bibliography on The Mongol Empire, Central Asia, Eurasian Travellers, the History of War, and the Barbarian World
- Mongol Studies Online Reference - The American Center for Mongolian Studies (ACMS)
