Atšķirības starp "Kalnbērziņš Jānis" versijām

'''Jānis Kalnbērziņš''' (1893.-1986.) - [[Latvijas PSR]] un [[LKP]] darbinieks. Dzimis 1893. gada 17. septembrī Katlakalna pagastā. 1917. gada aprīlī kļuva par [[Lielinieki|lielinieku]] partijas biedru. 1919. gadā dienējis [[LSPR]] armijā, pēc tam kā [[Latviešu sarkanie strēlnieki|8. latviešu strēlnieku pulka]] strēlnieks piedalās [[Krievijas pilsoņu karš|pilsoņu karā Krievijā]]. 1925.-1928. gados dzīvo Latvijā, piedaloties LKP pagrīdes darbā (šajā laikā [[PSRS]] tiek arestēta viņa sieva, bet bērni tiek ievietoti bērnunamos). 1929. gadā absolvē Maskavā ''Rietumtautu Komunistisko universitāti''. 1933. gads absolvē ''Sarkanās Profesūras institūtu''. No 1935. gada [[Komunistiskā Internacionāle|Komunistiskās Internacionāles]] ''latsekcijas'' biedrs. 1939. gadā atgriežas Latvijā, kur viņu arestē politiskā policija  un tiesa piespriež cietumsodu par pretvalstisku darbību. 1940. gadā pēc [[Latvijas okupācija (1940.)|Latvijas okupācijas]] Kalnbērziņš tika atbrīvots no ieslodzījuma un ievēlēts t.s. ''Tautas saeimā'', kur balsoja par Latvijas iekļaušanu PSRS. Kļuva par [[LKP CK]] Pirmo sekretāru. 1941.-1945. gados dienēja [[Sarkanā armija|PSRS armijā]] kā Ziemeļrietumu frontes kara padomes loceklis. 1959. gadā tika pazemināts amatā par LPSR AP Prezidija priekšsēdētāju. 1970. gadā devās pensijā.