Atšķirības starp "Remershofa" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | ''' | + | '''Skrīveru jeb Rēmera muiža''' (vāc. ''Romershof'', arī ''Roemershof'' vai ''Remershof''; kr. ''Ремерсгофъ'', latv. ''Rīmaņi'') |
Apdzīvota vieta, [[muiža]]. [[Hercogs]] [[Gothards Ketlers]] šo zemes gabalu uzdāvināja kādam Stefanam Rēmeram (''Stephan Romer''). Rēmers saradojas ar Kokneses muižas rakstvedi Johanu Nīmeijeru (''Johann Niemeier, Landschreiber in Kokenhusen'' - no kā vēlākais latviskais muižas nosaukums "Skrīveri"), apprecēdams Nīmeijera sievas māsu. Zviedru-Poļu kara laikā Rēmers kā uzticams [[vasalis]] atkāpās līdz ar [[Karalis|karaļa]] karaspēku uz Poliju un Zviedrijas valdība 1634. gadā apstiprināja Johana Nīmeijera kā tuvākā radinieka īpašuma tiesības bijušajā Rēmera muižā. 1628. gadā Remershofā ir bijušas tikai divas zemnieku sētas. 1688. g. kartē iezīmētā Remershofas teritorija bijusi ap 500 ha liela. Šīs platības kontūras aptuveni sakrīt ar tagadējā Skrīvera dendrārija robežām, ieskaitot parku, saimniecības ēkas un meža kultūras. J. Nīmeijeram abus nepilngadīgos dēlus nolaupa sirojoši krievu [[kazaki]], bet viņš pats mira 1677. gadā, neatstādams mantiniekus. Muižu pārdeva [[Ašeradena]]s [[Barons|baronam]] Martinam Šulcam fon Ašeradenam (''Generallientenant Martin Freiherr Schoultz von Ascheraden''). Paputējušo un parādos iegrimušo Skrīveru muižu 1874.g. 13. aprīlī par 227 728 rubļiem no Aleksandrīnas Šulcas fon Ašerādenas nopērk no Igaunijas ienākušais landrāts Augusts [[Siversi|fon Siverss]], vslavenā dendrologa Maksa fon Siversa tēvs un [[Siversi|fon Siversu]] dzimtas īpašumā tā bija līdz pat XX gs. pirmajai pusei. | Apdzīvota vieta, [[muiža]]. [[Hercogs]] [[Gothards Ketlers]] šo zemes gabalu uzdāvināja kādam Stefanam Rēmeram (''Stephan Romer''). Rēmers saradojas ar Kokneses muižas rakstvedi Johanu Nīmeijeru (''Johann Niemeier, Landschreiber in Kokenhusen'' - no kā vēlākais latviskais muižas nosaukums "Skrīveri"), apprecēdams Nīmeijera sievas māsu. Zviedru-Poļu kara laikā Rēmers kā uzticams [[vasalis]] atkāpās līdz ar [[Karalis|karaļa]] karaspēku uz Poliju un Zviedrijas valdība 1634. gadā apstiprināja Johana Nīmeijera kā tuvākā radinieka īpašuma tiesības bijušajā Rēmera muižā. 1628. gadā Remershofā ir bijušas tikai divas zemnieku sētas. 1688. g. kartē iezīmētā Remershofas teritorija bijusi ap 500 ha liela. Šīs platības kontūras aptuveni sakrīt ar tagadējā Skrīvera dendrārija robežām, ieskaitot parku, saimniecības ēkas un meža kultūras. J. Nīmeijeram abus nepilngadīgos dēlus nolaupa sirojoši krievu [[kazaki]], bet viņš pats mira 1677. gadā, neatstādams mantiniekus. Muižu pārdeva [[Ašeradena]]s [[Barons|baronam]] Martinam Šulcam fon Ašeradenam (''Generallientenant Martin Freiherr Schoultz von Ascheraden''). Paputējušo un parādos iegrimušo Skrīveru muižu 1874.g. 13. aprīlī par 227 728 rubļiem no Aleksandrīnas Šulcas fon Ašerādenas nopērk no Igaunijas ienākušais landrāts Augusts [[Siversi|fon Siverss]], vslavenā dendrologa Maksa fon Siversa tēvs un [[Siversi|fon Siversu]] dzimtas īpašumā tā bija līdz pat XX gs. pirmajai pusei. | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 4. jūnijs, plkst. 19.40
Skrīveru jeb Rēmera muiža (vāc. Romershof, arī Roemershof vai Remershof; kr. Ремерсгофъ, latv. Rīmaņi)
Apdzīvota vieta, muiža. Hercogs Gothards Ketlers šo zemes gabalu uzdāvināja kādam Stefanam Rēmeram (Stephan Romer). Rēmers saradojas ar Kokneses muižas rakstvedi Johanu Nīmeijeru (Johann Niemeier, Landschreiber in Kokenhusen - no kā vēlākais latviskais muižas nosaukums "Skrīveri"), apprecēdams Nīmeijera sievas māsu. Zviedru-Poļu kara laikā Rēmers kā uzticams vasalis atkāpās līdz ar karaļa karaspēku uz Poliju un Zviedrijas valdība 1634. gadā apstiprināja Johana Nīmeijera kā tuvākā radinieka īpašuma tiesības bijušajā Rēmera muižā. 1628. gadā Remershofā ir bijušas tikai divas zemnieku sētas. 1688. g. kartē iezīmētā Remershofas teritorija bijusi ap 500 ha liela. Šīs platības kontūras aptuveni sakrīt ar tagadējā Skrīvera dendrārija robežām, ieskaitot parku, saimniecības ēkas un meža kultūras. J. Nīmeijeram abus nepilngadīgos dēlus nolaupa sirojoši krievu kazaki, bet viņš pats mira 1677. gadā, neatstādams mantiniekus. Muižu pārdeva Ašeradenas baronam Martinam Šulcam fon Ašeradenam (Generallientenant Martin Freiherr Schoultz von Ascheraden). Paputējušo un parādos iegrimušo Skrīveru muižu 1874.g. 13. aprīlī par 227 728 rubļiem no Aleksandrīnas Šulcas fon Ašerādenas nopērk no Igaunijas ienākušais landrāts Augusts fon Siverss, vslavenā dendrologa Maksa fon Siversa tēvs un fon Siversu dzimtas īpašumā tā bija līdz pat XX gs. pirmajai pusei.
Literatūra par šo tēmu
- Bruģis D. Historisma pilis Latvijā. - Sorosa Fonds Latvijā, Rīga, 1997.
- Zilgalvis J. Daugavas muiža 18.gs.-20.gs.sākums.- Apgāds “Izglītība”, Rīga, 1998.
- Zilgalvis J. Skrīveru muižas apbūve. / Kultūras mantojums Aizkraukles novadā, 2001, 115.-117. lpp.
