Atšķirības starp "Brinkeni" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
2. rindiņa: 2. rindiņa:
 
[[Barons|baroni]] '''fon den Brinkeni''' (vc. ''von und Baron von den Brincken''; kr. ''фон ден Бринкен'') - sena [[Livonija]]s muižnieku dzimtām, kuras te ienākusi XV gs. no Vestfāles kā [[Livonijas ordenis|Ordeņa]] [[Vasalis|vasaļi]]. Kurzemes [[Bruņniecības matrikula|bruņniecības matrikulā]] dzimta ierakstīta 1620. gadā, kļūstot par [[Brīvkungs|brīvkungiem]]. Ar 1855. gada [[Krievijas impērijas Senāts|Senāta]] ukazu saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu (1862. pārapstiprināts).
 
[[Barons|baroni]] '''fon den Brinkeni''' (vc. ''von und Baron von den Brincken''; kr. ''фон ден Бринкен'') - sena [[Livonija]]s muižnieku dzimtām, kuras te ienākusi XV gs. no Vestfāles kā [[Livonijas ordenis|Ordeņa]] [[Vasalis|vasaļi]]. Kurzemes [[Bruņniecības matrikula|bruņniecības matrikulā]] dzimta ierakstīta 1620. gadā, kļūstot par [[Brīvkungs|brīvkungiem]]. Ar 1855. gada [[Krievijas impērijas Senāts|Senāta]] ukazu saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu (1862. pārapstiprināts).
  
Frīdrihs Johans fon den Brinkens (ap 1698.-?) bija Spāres un Rūmenes dzimtkungs, Talsu kungs, brigadieris, bruņniecības kasieris. Tā vecākais dēls Heinrihs Benedikts fon den Brinkens (1727.-1783.), bija studējis Jēnā, ieņēma augstus amatus Kurzemes valsts dienestā. [[Karls no Saksijas, Kurzemes hercogs|Hercoga Kārļa]] (1733.-1796.), Polijas un Saksijas karaļa Augusta III dēla, atbalstītājs, ieņēma Polijas karaļa kambarkunga amatu, vadījis Kurzemes landtāga darbu, bet kopš 1769. gada bija hercoga Zemgales baznīcu vizitators. Kā delegāts pārstāvējis Kurzemi Maskavā un St. Pēterburgā. Viņa dēls Gerhards fon den Brinkens (1775.-1836.), tieslietu doktors un justīcijas padomnieks, ieņēma Sēlpils apriņķa maršala amatu, viņam piederēja Gulbenes muiža (Vaiņodes pag.).
+
No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Spāres un Rūmenes dzimtkungs, Talsu kungs, brigadieris, bruņniecības kasieris Frīdrihs Johans fon den Brinkens (ap 1698.-?), tā vecākais dēls, [[Karls no Saksijas, Kurzemes hercogs|Hercoga Kārļa]] (1733.-1796.), Polijas un Saksijas karaļa Augusta III dēla, atbalstītājs, Polijas karaļa [[kambarkungs]], kopš 1769. gada hercoga Zemgales baznīcu vizitators Heinrihs Benedikts fon den Brinkens (1727.-1783.); viņa dēls, Gulbenes muižas dzimtkungs, tieslietu doktors un justīcijas padomnieks, Sēlpils apriņķa [[maršals]] Gerhards fon den Brinkens (1775.-1836.); izcilā vācbaltu dzejniece Ģertrūde fon den Brinkena (''Gertrud von den Brincken'', 1892.-1982.).
  
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Spāres (''Spahrenhof''), [[Rūmene|Rūmenes]], u.c. [[muiža]]s.
+
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Spāres (''Spahrenhof''), [[Rūmene|Rūmenes]], Gulbenes (Vaiņodes pag.) u.c. [[muiža]]s.
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Versija, kas saglabāta 2014. gada 27. oktobris, plkst. 16.59

Baron Brincken Wappen.png

baroni fon den Brinkeni (vc. von und Baron von den Brincken; kr. фон ден Бринкен) - sena Livonijas muižnieku dzimtām, kuras te ienākusi XV gs. no Vestfāles kā Ordeņa vasaļi. Kurzemes bruņniecības matrikulā dzimta ierakstīta 1620. gadā, kļūstot par brīvkungiem. Ar 1855. gada Senāta ukazu saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu (1862. pārapstiprināts).

No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Spāres un Rūmenes dzimtkungs, Talsu kungs, brigadieris, bruņniecības kasieris Frīdrihs Johans fon den Brinkens (ap 1698.-?), tā vecākais dēls, Hercoga Kārļa (1733.-1796.), Polijas un Saksijas karaļa Augusta III dēla, atbalstītājs, Polijas karaļa kambarkungs, kopš 1769. gada hercoga Zemgales baznīcu vizitators Heinrihs Benedikts fon den Brinkens (1727.-1783.); viņa dēls, Gulbenes muižas dzimtkungs, tieslietu doktors un justīcijas padomnieks, Sēlpils apriņķa maršals Gerhards fon den Brinkens (1775.-1836.); izcilā vācbaltu dzejniece Ģertrūde fon den Brinkena (Gertrud von den Brincken, 1892.-1982.).

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika periodos dzimtas valdījumā bijušas Spāres (Spahrenhof), Rūmenes, Gulbenes (Vaiņodes pag.) u.c. muižas.

Literatūra par šo tēmu

  • Deutschbaltisches biograhisches Lexikon. – Wedemark, 1998. – S. 104.

Resursi internetā par šo tēmu