Atšķirības starp "Klihtcneri" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Baron_Kluchtzner_Wappen.png|thumb|200px|baroni]] | [[Attēls:Baron_Kluchtzner_Wappen.png|thumb|200px|baroni]] | ||
| − | baroni fon '''Klihtcneri''' (vc. ''von Klüchtzner'', kr. ''фон Клюхтцнер'') - vācu (Prūsija) izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Kā pirmais, Kurzemē 1638. gadā ieradās Tobiass Klihtcners (''Tobias Klichtzner''). XVIII gs. brāļu Gotharda (''Gotthard Wolter von Klüchtzer'', 1705-?) un Ernsta (''Ernst Friedrich von Klüchtzer'', ?-1782) pēcnācēji sadalījās Saksijas un Prūsijas-Kurzemes atzaros. 1841. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1837. gadā Krievijas impērijas lietvedības dokumentos Ludvigs fon Klihtcners sākts dēvēt par [[Barons|baronu]]. 1862. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] oficiāli atzina dzimtas tiesības uz titulu. XX gs. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami Prūsijas armijas ģenerālmajors Karls fon Klihtcners (''Karl Ludwig Ferdinand von Klüchtzner'', 1736–1809); Krievijas armijas ģenerālmajors Ferdinands fon Klihtcners (''Ferdinand von Klüchtzner'', 1817–1882), ekonomists un sabiedriskais darbinieks Arturs fon Klihtcners (''Arthur von Klüchtzner'', 1842–1912), Vācijas politiķis Vilko fon Klihtcners (''Wilko von Klüchtzner'', 1877–1956). | + | baroni fon '''Klihtcneri''' (vc. ''von Klüchtzner'', kr. ''фон Клюхтцнер'') - vācu (Prūsija) izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Kā pirmais, Kurzemē 1638. gadā ieradās Tobiass Klihtcners (''Tobias Klichtzner''). XVIII gs. brāļu Gotharda (''Gotthard Wolter von Klüchtzer'', 1705-?) un Ernsta (''Ernst Friedrich von Klüchtzer'', ?-1782) pēcnācēji sadalījās Saksijas un Prūsijas-Kurzemes atzaros. 1841. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1837. gadā Krievijas impērijas lietvedības dokumentos Ludvigs fon Klihtcners sākts dēvēt par [[Barons|baronu]]. 1862. gadā [[Krievijas impērijas Senāts]] oficiāli atzina dzimtas tiesības uz titulu. XX gs. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami Prūsijas armijas ģenerālmajors Karls fon Klihtcners (''Karl Ludwig Ferdinand von Klüchtzner'', 1736–1809); Krievijas armijas ģenerālmajors Ferdinands fon Klihtcners (''Ferdinand von Klüchtzner'', 1817–1882), ekonomists un sabiedriskais darbinieks Arturs fon Klihtcners (''Arthur von Klüchtzner'', 1842–1912), Vācijas politiķis Vilko fon Klihtcners (''Wilko von Klüchtzner'', 1877–1956). Ar Valtera fon Klihtcnera (''Wolter von Klüchtzner'', 1883-1939) nāvi Prūsijas-Kurzemes atzars beidza pastāvēt. |
Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Vārenbrokas (''Wahrenbrock'', 1720–1723), Volgundes (''Wolgund''), Lieldzeldas (''Grossdselden''), Lavīdes (''Lowieden'', 1758-?), Liellašu (''Groß Lassen''), Mazlašu (''Klein Lassen''), Varnišku folvarka (''Warnowitz'') u.c. [[muiža]]s. | Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Vārenbrokas (''Wahrenbrock'', 1720–1723), Volgundes (''Wolgund''), Lieldzeldas (''Grossdselden''), Lavīdes (''Lowieden'', 1758-?), Liellašu (''Groß Lassen''), Mazlašu (''Klein Lassen''), Varnišku folvarka (''Warnowitz'') u.c. [[muiža]]s. | ||
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | [[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 22. janvāris, plkst. 11.24
baroni fon Klihtcneri (vc. von Klüchtzner, kr. фон Клюхтцнер) - vācu (Prūsija) izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. Kā pirmais, Kurzemē 1638. gadā ieradās Tobiass Klihtcners (Tobias Klichtzner). XVIII gs. brāļu Gotharda (Gotthard Wolter von Klüchtzer, 1705-?) un Ernsta (Ernst Friedrich von Klüchtzer, ?-1782) pēcnācēji sadalījās Saksijas un Prūsijas-Kurzemes atzaros. 1841. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1837. gadā Krievijas impērijas lietvedības dokumentos Ludvigs fon Klihtcners sākts dēvēt par baronu. 1862. gadā Krievijas impērijas Senāts oficiāli atzina dzimtas tiesības uz titulu. XX gs. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami Prūsijas armijas ģenerālmajors Karls fon Klihtcners (Karl Ludwig Ferdinand von Klüchtzner, 1736–1809); Krievijas armijas ģenerālmajors Ferdinands fon Klihtcners (Ferdinand von Klüchtzner, 1817–1882), ekonomists un sabiedriskais darbinieks Arturs fon Klihtcners (Arthur von Klüchtzner, 1842–1912), Vācijas politiķis Vilko fon Klihtcners (Wilko von Klüchtzner, 1877–1956). Ar Valtera fon Klihtcnera (Wolter von Klüchtzner, 1883-1939) nāvi Prūsijas-Kurzemes atzars beidza pastāvēt.
Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Vārenbrokas (Wahrenbrock, 1720–1723), Volgundes (Wolgund), Lieldzeldas (Grossdselden), Lavīdes (Lowieden, 1758-?), Liellašu (Groß Lassen), Mazlašu (Klein Lassen), Varnišku folvarka (Warnowitz) u.c. muižas.
