Atšķirības starp "Koskuli" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Koskull_Baron_Wappen.png|thumb|200px|baroni]] | [[Attēls:Koskull_Baron_Wappen.png|thumb|200px|baroni]] | ||
[[Attēls:Koskull_Graf_Wappen.png|thumb|200px|grāfi]] | [[Attēls:Koskull_Graf_Wappen.png|thumb|200px|grāfi]] | ||
| − | baroni un grāfi fon '''Koskuli''' (vc. ''von Koskull'', kr. ''фон Коскуль'') - [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]], [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]] un Iekškrievijā. Dzimtas aizsācējs ir Rīgas arhibīskapa [[vasalis]] bruņinieks Andreass fon Koskuls, kurš avotos pirmo reizi pieminēts 1302. gadā. | + | baroni un grāfi fon '''Koskuli''' (vc. ''von Koskull'', kr. ''фон Коскуль'') - [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] bruņniecības dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]], [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]] un Iekškrievijā. Dzimtas aizsācējs ir Rīgas arhibīskapa [[vasalis]] bruņinieks Andreass fon Koskuls, kurš avotos pirmo reizi pieminēts 1302. gadā. 1720.gadā ģenerālmajors Otto Johans fon Koskuls saņēma Zviedrijas karalistes [[Barons|brīvkunga]] titulu. 1803. gadā kurzemnieks Vilhelms fon Koskuls kļuva par Sv. Romas impērijas [[Grāfs|grāfu]]. 1747, gadā dzimta (''Koskull a. d. H. Kulsdorf'', baroni - 1879. gadā, grāfi - 1821. gadā) ierakstīta Vidzemes, 1777. gadā - Igaunijas, bet 1841. gadā - Kurzemes bruņniecības matrikulā. Kopš 1794. gada Krievijas impērijas aktīs dēvēti par baroniem. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Kokneses [[fogts]] (1469) Jakobs Koskuls (''Jakob Koskull''). Latviešu vēsturē dzimta iegājusi kā zemnieku izglītošanas atbalstītāji un organizētāji, vēlākā redzamā [[Tautībnieki|tautībnieka]] Māteru Jura patroni. |
Dažādos laika posmos mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdijumā bijušas: Kalnamuiža (''Koskullshof, Stumpenhof, Carlsberg bei Lappier''), Budenbrokas (''Schujenpahlen''), Blomes (''Kulsdorf''), Košķeles (''Ostrominsky'' jeb ''Osthof''),Šķirstiņu (''Napküll mit Sutzen''), Pernigeles jeb Liepupes (''Pernigel''), Kolberģu (''Goldbeck''), Vīsikuma (''Wisikum''), Aizdzires un Valdeķu, Tārgales, Ramas u.c. [[muiža]]s. | Dažādos laika posmos mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdijumā bijušas: Kalnamuiža (''Koskullshof, Stumpenhof, Carlsberg bei Lappier''), Budenbrokas (''Schujenpahlen''), Blomes (''Kulsdorf''), Košķeles (''Ostrominsky'' jeb ''Osthof''),Šķirstiņu (''Napküll mit Sutzen''), Pernigeles jeb Liepupes (''Pernigel''), Kolberģu (''Goldbeck''), Vīsikuma (''Wisikum''), Aizdzires un Valdeķu, Tārgales, Ramas u.c. [[muiža]]s. | ||
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | [[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 2. februāris, plkst. 16.43
baroni un grāfi fon Koskuli (vc. von Koskull, kr. фон Коскуль) - vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā, Kurzemes guberņā un Iekškrievijā. Dzimtas aizsācējs ir Rīgas arhibīskapa vasalis bruņinieks Andreass fon Koskuls, kurš avotos pirmo reizi pieminēts 1302. gadā. 1720.gadā ģenerālmajors Otto Johans fon Koskuls saņēma Zviedrijas karalistes brīvkunga titulu. 1803. gadā kurzemnieks Vilhelms fon Koskuls kļuva par Sv. Romas impērijas grāfu. 1747, gadā dzimta (Koskull a. d. H. Kulsdorf, baroni - 1879. gadā, grāfi - 1821. gadā) ierakstīta Vidzemes, 1777. gadā - Igaunijas, bet 1841. gadā - Kurzemes bruņniecības matrikulā. Kopš 1794. gada Krievijas impērijas aktīs dēvēti par baroniem. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Kokneses fogts (1469) Jakobs Koskuls (Jakob Koskull). Latviešu vēsturē dzimta iegājusi kā zemnieku izglītošanas atbalstītāji un organizētāji, vēlākā redzamā tautībnieka Māteru Jura patroni.
Dažādos laika posmos mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdijumā bijušas: Kalnamuiža (Koskullshof, Stumpenhof, Carlsberg bei Lappier), Budenbrokas (Schujenpahlen), Blomes (Kulsdorf), Košķeles (Ostrominsky jeb Osthof),Šķirstiņu (Napküll mit Sutzen), Pernigeles jeb Liepupes (Pernigel), Kolberģu (Goldbeck), Vīsikuma (Wisikum), Aizdzires un Valdeķu, Tārgales, Ramas u.c. muižas.
