Atšķirības starp "Lidinghauzeni-Volfi" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
14. rindiņa: 14. rindiņa:
 
* [http://dic.academic.ru/dic.nsf/brokgauz_efron/63028/Людингаузен Людингаузен-Вольф - Словари и энциклопедии на Академике]
 
* [http://dic.academic.ru/dic.nsf/brokgauz_efron/63028/Людингаузен Людингаузен-Вольф - Словари и энциклопедии на Академике]
 
* [http://www.brdn.ru/person/313.html Людингаузен-Вольф Иван Павлович (Петер Иоганн Пауль Вильгельм)]
 
* [http://www.brdn.ru/person/313.html Людингаузен-Вольф Иван Павлович (Петер Иоганн Пауль Вильгельм)]
 +
* [http://www.museum.ru/1812/Persons/slovar/sl_l32.html Вольф (Людингаузен-Вольф) Иван Павлович - Словарь русских генералов]
  
 
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]]
 
[[Kategorija:Dzimtas un dinastijas]]

Versija, kas saglabāta 2015. gada 19. jūnijs, plkst. 17.30

Luedinghausen genannt Wolff.png

baroni Lidinghauzeni, saukti par Volfiem (vc. Baron Lüdinghausen genannt Wolff, kr. бароны фон Людингаузен-Вольф) - sena vācu izcelsmes (no Minsteres bīskapijas) vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercgistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā un Voroņežas guberņā. Pirmie Lidinghauzeni-Volfi Kurzemē ieradušies XVI gs. vidū. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1855. gadā Krievijas impērijas Senāts atzina dzimtas tiesības uz brīvkungu titulu.

No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minams pēdējais Kurzemes Bruņniecības sola tiesnesis Eberhards fon Lidinghauzens, saukts Volfs; Vendenes (Cēsu) pils šefers (1535) Rutgers Vulfs saukts Lidinghauzens; zemnieku izglītotājs, Kurzemes hercogistes kanclers brīvkungs Georgs Kristofs Lidinghauzens-Volfs (1751–1807); Napoleona karu varonis, Krievijas armijas ģenerālmajors brīvkungs Johans Lidinghauzens-Volfs (kr. Петер Иоганн Пауль Вильгельм Людингаузен-Вольф, 1783-1828); apakšpulkvedis, Varžavas žandarmu divīzijas komandieris brīvkungs Eižens Lidinghauzens-Volfs (kr. Евгений Евгеньевич Людингаузен-Вольф, 1851-1904)

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Ērberģes (Herbergen), Jumpravmuiža (kurā atrodas dzimtas kapenes), Krāslavas, Līksnas (Lixten) u.c. muižas.

Literatūra par šo tēmu

  • Schaudinn H. Deutsche Bildungsarbeit am lettischen Volkstum des 18. Jahrhunderts. - E. Reinhardt: München, 1937. S. 84.

Resursi internetā par šo tēmu