Atšķirības starp "Maltici" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Maltitz Baron Wappen.png|thumb|200px|baroni]] | [[Attēls:Maltitz Baron Wappen.png|thumb|200px|baroni]] | ||
| − | baroni '''Maltici''' (vc. ''Baron Maltitz'', kr. ''бароны фон Мальтиц'') - sena vācuu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] (arī Saksijas zemē ir fon Malticu dzimta, taču tās ģerbonis pilnīgi atšķiras no Kurzemes dzimtas ģerboņa, kas liecina, ka tās nav radniecīgas) bruņniecības dzimta [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Dzimtu aizsācis Fridrihs Filips fon Maltics (1713-1766), kurš stājās Krievijas impērijas dienestā, bija armijas [[brigadieris]], [[hofjēgermeistars]]. 1786. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1796. gadā Krievijas impērijas vēstnieks Virtembergā ar imperatora [[Ukazs|ukazu]] nosaukts par [[Barons|baronu]]; 1853. gadā dzimtas tiesības uz baronu titulu apstiprināja [[Krievijas impērijas Senāts]]. | + | baroni '''Maltici''' (vc. ''Baron Maltitz'', kr. ''бароны фон Мальтиц'') - sena vācuu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] (arī Saksijas zemē ir fon Malticu dzimta, taču tās ģerbonis pilnīgi atšķiras no Kurzemes dzimtas ģerboņa, kas liecina, ka tās nav radniecīgas) bruņniecības dzimta [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], vēlāk Krievijas impērijas [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. Dzimtu aizsācis Fridrihs Filips fon Maltics (1713-1766), kurš stājās Krievijas impērijas dienestā, bija armijas [[brigadieris]], [[hofjēgermeistars]]. 1786. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1796. gadā Krievijas impērijas vēstnieks Virtembergā Peters Fridrihs fon Maltics ar imperatora [[Ukazs|ukazu]] nosaukts par [[Barons|baronu]]; 1853. gadā dzimtas tiesības uz baronu titulu apstiprināja [[Krievijas impērijas Senāts]]. |
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: [[slepenpadomnieks]], [[kambarkungs]], Krievijas impērijas vēstnieks Lisabonā, Štutgartē un Karlsruē Peters fon Maltics (?-1826); Krievijas-Turcijas kara (1787-1792) varonis, [[ģenerālmajors]] Leons fon Maltics (''Леонтий Фёдорович фон Мальтиц'', ?-1828); dzejnieks, vēstnieks Nīderlandē Francis fon Maltics (''Франс Петрович фон Мальтиц'', 1794-1857); slepenpadomnieks, Krievijas impērijas diplomāts, ornitologs (uzdāvinājis Jelgavas Kurzemes provinces muzejam 250 Dienvidamerikas putnu izbāžņus - mūsdienās Latvijas Universitātes Zooloģijas muzeja “Maltica putnu kolekcija”), Dr.Phil., barons Apolons fon Maltics (''Apollonius von Maltitz'', 1795–1870). Ar Apolona nāvi dzimta aprāvās. | No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: [[slepenpadomnieks]], [[kambarkungs]], Krievijas impērijas vēstnieks Lisabonā, Štutgartē un Karlsruē Peters fon Maltics (?-1826); Krievijas-Turcijas kara (1787-1792) varonis, [[ģenerālmajors]] Leons fon Maltics (''Леонтий Фёдорович фон Мальтиц'', ?-1828); dzejnieks, vēstnieks Nīderlandē Francis fon Maltics (''Франс Петрович фон Мальтиц'', 1794-1857); slepenpadomnieks, Krievijas impērijas diplomāts, ornitologs (uzdāvinājis Jelgavas Kurzemes provinces muzejam 250 Dienvidamerikas putnu izbāžņus - mūsdienās Latvijas Universitātes Zooloģijas muzeja “Maltica putnu kolekcija”), Dr.Phil., barons Apolons fon Maltics (''Apollonius von Maltitz'', 1795–1870). Ar Apolona nāvi dzimta aprāvās. | ||
Versija, kas saglabāta 2015. gada 9. augusts, plkst. 09.01
baroni Maltici (vc. Baron Maltitz, kr. бароны фон Мальтиц) - sena vācuu izcelsmes vācbaltiešu (arī Saksijas zemē ir fon Malticu dzimta, taču tās ģerbonis pilnīgi atšķiras no Kurzemes dzimtas ģerboņa, kas liecina, ka tās nav radniecīgas) bruņniecības dzimta Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. Dzimtu aizsācis Fridrihs Filips fon Maltics (1713-1766), kurš stājās Krievijas impērijas dienestā, bija armijas brigadieris, hofjēgermeistars. 1786. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1796. gadā Krievijas impērijas vēstnieks Virtembergā Peters Fridrihs fon Maltics ar imperatora ukazu nosaukts par baronu; 1853. gadā dzimtas tiesības uz baronu titulu apstiprināja Krievijas impērijas Senāts.
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: slepenpadomnieks, kambarkungs, Krievijas impērijas vēstnieks Lisabonā, Štutgartē un Karlsruē Peters fon Maltics (?-1826); Krievijas-Turcijas kara (1787-1792) varonis, ģenerālmajors Leons fon Maltics (Леонтий Фёдорович фон Мальтиц, ?-1828); dzejnieks, vēstnieks Nīderlandē Francis fon Maltics (Франс Петрович фон Мальтиц, 1794-1857); slepenpadomnieks, Krievijas impērijas diplomāts, ornitologs (uzdāvinājis Jelgavas Kurzemes provinces muzejam 250 Dienvidamerikas putnu izbāžņus - mūsdienās Latvijas Universitātes Zooloģijas muzeja “Maltica putnu kolekcija”), Dr.Phil., barons Apolons fon Maltics (Apollonius von Maltitz, 1795–1870). Ar Apolona nāvi dzimta aprāvās.
Literatūra par šo tēmu
No ornitoloģijas vēstures. // Putni dabā. 2014., Nr.1.(65.), 26. lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
- Мальтиц, баронский род // Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона
- Мальтиц - Словари и энциклопедии на Академике
- Мальтиц Фридрих-Франц // Энциклопедический словарь Ф.А. Брокгауза и И.А. Ефрона
- Из донесения Ф. Мальтица К. В. Нессельроде о проекте улучшения финансового положения Голландии за счет продажи невозделанных земель на Яве. 22 апреля (4мая) 1849 г. Гаага
