Atšķirības starp "Jans Vasilijs" versijām

Versija, kas saglabāta 2015. gada 14. augusts, plkst. 11.51

Vasilijs Jans, īstajā vārdā Vasīlijs Jančeveckis (1875-) - vēsturnieks, literāts.

Dzimis 1875. gada 4. janvārī ( 1874. gada 23. decembrī p.v.st.) Krievijas impērijā Kijevā, skolotāja, tulkotāja no sengrieķu valodas, publicista un redaktora Grigorija Jančevecka ģimenē. Pēc gada ģimene pārcēlās dzīvot uz Vidzemes guberņas galvaspilsētu Rīgu, kur tēvs sāka strādāt par direktoru Aleksandra ģimnāzijā. Vasīlijs sāka mācīties Aleksandra ģimnāzijā Rīgā, bet pēc tam ģimnāzijā Rēvelē (mūsd. Tallinā), kurp ģimene pārcēlās uz dzīvi. 1897. gadā Vasīlijs Jančeveckis absolvēja Sanktpēterburgas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti. Turpmākos divus gadus Vasīlijs Jančeveckis ceļoja pa Krieviju, pēc šī ceļojuma uzrakstīja grāmatu "Kājāmgājēja piezīmes” ("Записки пешехода"). Tad Londonā viņš veselu gadu strādāja Britu Muzeja bibliotēkā, vēlāk Ašhabadā strādāja Aizkaspijas apgabala priekšnieka kancelejā, iepazīdams Centrālāzijas valodas un paražas. Krievijas-Japānas kara (1905-1906) laikā strādāja Tālajos Austrumos par Sanktpēterburgas Telegrāfa aģentūras kara korespondentu. Pēc kara turpināja strādāt par žurnālistu, pasniedza latīņu valodu Sanktpēterburgas ģimnāzijā un izveidoja šeit vienu no pirmajām Krievijā skautu vienībām, izdeva žurnālu "Skolēns" ("Ученик"). Pirmā Pasaules kara laikā viņš kļuva par Krievijas Informācijas aģentūras ārvalstu kara korespondentu, strādāja Rumānijas frontē.

Pilsoņu kara laikā strādāja admirāļa Kolčaka armijas kara tipogrāfijā. Pēc baltās kustības sakāves strādāja par skolotāju Sibīrijā, par pilsētas avīzes redaktoru Minusinskā, rakstīja lugas vietējam pilsētas teātrim. 1925. gadā atgriezās Vidusāzijā, strādāja par ekonomistu bankā Samarkandas pilsētā, publicējās žurnālā "Pasaules pēddzinis" ("Всемирный следопит”). 1928. gadā pārcēlās uz dzīvi Maskava, bet 1931. gadā ar pseidonīmu Vasilijs Jans klajā nāca viņa pirmais garais stāsts par vēsturi „Feniķiešu kuģis” («Финикийский корабль»), kas kļuva ļoti populārs. Pēc pirmās grāmatas klajā nāca "Liesmas virs kurgāniem" («Огни на курганах»), "Spartaks", "Kalēji" («Молотобойцы»). 1939. gadā iznāca mongoļu iekarojumu vēsturei veltītās triloģijas pirmā grāmata "Čingizhans", 1942. gadā - otrā grāmata "Batijs". 1952. gadā tika izdota literāra Ņevas Aleksandra biogrāfija "Karavadoņa jaunība". Pēc autora nāves, 1955. gadā tika izdota triloģijas trešā grāmata "Uz „pēdējo” jūru" ("К последнему морю").

Bibliogrāfija:

• Čingizhans. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1946.
• Batijs. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1962.
• Uz pēdējo jūru. - Liesma: Rīga, 1967.
• Feniķiešu kuģis. Spartaks. - Liesma: Rīga, 1969.
• Liesmas virs kurgāniem. - Liesma: Rīga, 1970.

Resursi internetā par šo tēmu

• Vasilijs Jans - Latvijas krievi