Atšķirības starp "Kusara" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 13. rindiņa: | 13. rindiņa: | ||
|} | |} | ||
'''Kusara''' jeb '''Kussara''' - [[pilsētvalsts]] [[Mazāzija]]s centrālajā daļā XIX-XVIII gs., kuras robežas sniedzās no Tuza ezera līdz Mazāzijas Tauru kalnu grēdas pārejām, ietverot lielu daļu Galisas upes baseina. Valsti vadīja [[ģints|ģinšu]] vecāko sapulce, [[monarhs]] ([[rubaums]] un [[rubatuma]]), kā arī troņmantnieks ([[rubisimiltums]]). XVIII gs. tās karaspēku veidoja 40 kaujas rati un 1400 kājnieki. Rabauma Anitas laikā tika iekarota [[Hati]], [[Nesa]] un vēl virkne nomu. Galvaspilsēta tika pārcelta uz Nesu. Iekarojumu ceļā paplašinot savu teritoriju - pakļaujot apkārtējās nomes ([[Hati]], [[Puruskanda]], [[Calpa]], [[Salitavara]] u.c.), - XVII gs.p.m.ē. rabaums Labarns I (~1680.-1650. g.p.m.ē.) izveidoja [[Hetu valsts|Hetu valsti]]. | '''Kusara''' jeb '''Kussara''' - [[pilsētvalsts]] [[Mazāzija]]s centrālajā daļā XIX-XVIII gs., kuras robežas sniedzās no Tuza ezera līdz Mazāzijas Tauru kalnu grēdas pārejām, ietverot lielu daļu Galisas upes baseina. Valsti vadīja [[ģints|ģinšu]] vecāko sapulce, [[monarhs]] ([[rubaums]] un [[rubatuma]]), kā arī troņmantnieks ([[rubisimiltums]]). XVIII gs. tās karaspēku veidoja 40 kaujas rati un 1400 kājnieki. Rabauma Anitas laikā tika iekarota [[Hati]], [[Nesa]] un vēl virkne nomu. Galvaspilsēta tika pārcelta uz Nesu. Iekarojumu ceļā paplašinot savu teritoriju - pakļaujot apkārtējās nomes ([[Hati]], [[Puruskanda]], [[Calpa]], [[Salitavara]] u.c.), - XVII gs.p.m.ē. rabaums Labarns I (~1680.-1650. g.p.m.ē.) izveidoja [[Hetu valsts|Hetu valsti]]. | ||
| + | |||
| + | ==== Nosaukums citās valodās: ==== | ||
| + | |||
| + | * '''vāciski:''' ''Kuššara'' | ||
| + | * '''angliski:''' ''Kussara'' | ||
| + | * '''franciski:''' ''Kussar'' | ||
| + | * '''krieviski:''' ''Куссара'' | ||
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
* История Древнего мира. Зарождение древнейших классовых обществ и первые очаги рабовладельческой цивилизации. / В 2-х томах. Часть 2. Передняяя Азия. Египет. / Под редакцией Г. М. Бонгард-Левина. - Москва, 1988 | * История Древнего мира. Зарождение древнейших классовых обществ и первые очаги рабовладельческой цивилизации. / В 2-х томах. Часть 2. Передняяя Азия. Египет. / Под редакцией Г. М. Бонгард-Левина. - Москва, 1988 | ||
| + | ---- | ||
| + | * Jörg Klinger. Die Hethiter. - C.H. Beck: München, 2007, ISBN 9783406536250. | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 24. novembris, plkst. 09.18
| |
| valdnieki: |
|
Kusara jeb Kussara - pilsētvalsts Mazāzijas centrālajā daļā XIX-XVIII gs., kuras robežas sniedzās no Tuza ezera līdz Mazāzijas Tauru kalnu grēdas pārejām, ietverot lielu daļu Galisas upes baseina. Valsti vadīja ģinšu vecāko sapulce, monarhs (rubaums un rubatuma), kā arī troņmantnieks (rubisimiltums). XVIII gs. tās karaspēku veidoja 40 kaujas rati un 1400 kājnieki. Rabauma Anitas laikā tika iekarota Hati, Nesa un vēl virkne nomu. Galvaspilsēta tika pārcelta uz Nesu. Iekarojumu ceļā paplašinot savu teritoriju - pakļaujot apkārtējās nomes (Hati, Puruskanda, Calpa, Salitavara u.c.), - XVII gs.p.m.ē. rabaums Labarns I (~1680.-1650. g.p.m.ē.) izveidoja Hetu valsti.
Nosaukums citās valodās:
- vāciski: Kuššara
- angliski: Kussara
- franciski: Kussar
- krieviski: Куссара
Literatūra
- История Древнего мира. Зарождение древнейших классовых обществ и первые очаги рабовладельческой цивилизации. / В 2-х томах. Часть 2. Передняяя Азия. Египет. / Под редакцией Г. М. Бонгард-Левина. - Москва, 1988
- Jörg Klinger. Die Hethiter. - C.H. Beck: München, 2007, ISBN 9783406536250.
