Atšķirības starp "Revolūcija" versijām

Versija, kas saglabāta 2015. gada 9. decembris, plkst. 05.41

Revolūcija (no lat. revolutio - "pavērsiens"; an. revolution, fr. révolution, vc. Revolution, kr. революция) – apzīmējums krasām izmaiņām sabiedrības un domāšanas attīstībā, kas sagrauj esošās struktūras, tās aizstājot ar jaunām. Vēsturē par revolūcijām pieņemts apzīmēt vai nu krasas sociālekonomiskās izmaiņas cilvēces attīstībā (skat. neolīta revolūcija, agrārā revolūcija, industriālā revolūcija), vai vairākas plašas sacelšanās jaunajos un jaunākajos laikos, kuru rezultātā vai nu krasi mainījās valsts tips, vai izveidojās jaunas valstis (skat. Slavenā revolūcija, 1848. gada revolūcija, Parīzes komūna (1871), 1905. gada revolūcija, Novembra revolūcija Vācijā, Februāra revolūcija Krievijā, Oktobra revolūcija Krievijā, buržuāziskā revolūcija, sociālistiskā revolūcija, pasaules revolūcija).

Ļeņinismā sociālo revolūciju definēja kā neizbēgamu, iestājoties t.s. "revolucionārai situācijai" (kad apakšas vairs negrib, bet augšas vairs nevar dzīvot pa vecam).

Literatūra par šo tēmu

• James Glass. Delusion: Internal Dimensions of Political Life. - Univ. Chicago Press: Chicago, 1985

• Джек Голдстоун. Революции. Очень краткое введение. - Изд-во Ин-та Гайдара: Москва, 2015
• Волобуев П. В. Выбор путей общественного развития: теория, история, современность. - Политиздат: Москва, 1987
• Эйзенштадт Ш. Революция и преобразование обществ. Сравнительное изучение цивилизаций. - Аспект Пресс: Москва, 1999. - ISBN 5-7567-0231-8