Atšķirības starp "Šillingi" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 5. rindiņa: | 5. rindiņa: | ||
* '''fon Šillingi no Kalikiles''' (''von Schilling a.d.H. Kaliküll, Russ. Adel.'') vācu izcelsmes muižniecības dzimta Krievijas impērijas Vidzemes guberņā (igauņu daļā). 1797. gadā fon Šillingi no Kalikilas ierakstīti [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. | * '''fon Šillingi no Kalikiles''' (''von Schilling a.d.H. Kaliküll, Russ. Adel.'') vācu izcelsmes muižniecības dzimta Krievijas impērijas Vidzemes guberņā (igauņu daļā). 1797. gadā fon Šillingi no Kalikilas ierakstīti [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. | ||
| − | Starp ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Cēsu pils [[komturs]] (1536–1539) Ādolfs fon Šillings (''Adolph von Schilling'', ?-1541), Cēsu pils komturs (1541–1544), Sēlpils [[fogts]], pēc tam komturs (1547-1559) Vilhelms fon Šillings (''Wilchelm von Schilling'', ?-?); literāts, mākslas kolekcionārs un mecenāts Reinholds Filips fon Šillings (''Reinhold Philipp von Schilling'', 1819–1888); valstsvīrs, barons [[Šillings Alfreds Karls Vilhelms fon|Alfreds Karls Vilhelms fon Šillings]] (1861–1922); diplomāts, vēsturnieks [[Šillings Morics Gustavs fon|Morics Gustavs fon Šillings]] (1872-1934); Dr.jur., Rīgas politehnikuma docents, profesors, apelācijas tiesnesis Karls fon Šillings (''Carl von Schilling'', 1873-1954); žurnālists un dzejnieks Otto fon Šillings (''Otto von Schilling'', 1874–1929). | + | Starp ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Cēsu pils [[komturs]] (1536–1539) Ādolfs fon Šillings (''Adolph von Schilling'', ?-1541), Cēsu pils komturs (1541–1544), Sēlpils [[fogts]], pēc tam komturs (1547-1559) Vilhelms fon Šillings (''Wilchelm von Schilling'', ?-?); literāts, mākslas kolekcionārs un mecenāts Reinholds Filips fon Šillings (''Reinhold Philipp von Schilling'', 1819–1888); diplomāts, virsnieks, izgudrotājs, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis barons Pauls fon Šillings (''Paul von Schilling'', kr. ''барон Павел Львович фон Шиллинг'', 1786-1837); valstsvīrs, barons [[Šillings Alfreds Karls Vilhelms fon|Alfreds Karls Vilhelms fon Šillings]] (1861–1922); diplomāts, vēsturnieks [[Šillings Morics Gustavs fon|Morics Gustavs fon Šillings]] (1872-1934); Dr.jur., Rīgas politehnikuma docents, profesors, apelācijas tiesnesis Karls fon Šillings (''Carl von Schilling'', 1873-1954); žurnālists un dzejnieks Otto fon Šillings (''Otto von Schilling'', 1874–1929). |
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos Šillingu valdījumā bijušas Cēres, Tomes u.c. [[muiža]]s. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos Šillingu valdījumā bijušas Cēres, Tomes u.c. [[muiža]]s. | ||
| 14. rindiņa: | 14. rindiņa: | ||
---- | ---- | ||
* [http://www.schilling-verband.de/history-east.html History of the Barons von Schilling - The Schilling Association] | * [http://www.schilling-verband.de/history-east.html History of the Barons von Schilling - The Schilling Association] | ||
| + | ---- | ||
| + | * [http://www.nsc.ru/win/elbib/data/show_page.dhtml?76+41 Павел Львович Шиллинг // Персоны в коллекции "Современные проблемы информатики"] | ||
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 30. aprīlis, plkst. 15.55
atkarībā no konteksta divas savstarpēji neradniecīgas dzimtas Baltijā:
- baroni un grāfi fon Šillingi (von Schilling, kr. фон Шиллинги) sena vācu izcelsmes (Ķelne) vācbaltu bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Pirmie Šillingi Livonijā ieradās XV gs. (1490. gadā avotos parādās Kaspars Šillings (Kaspar Schilling, 1470-?) no Braunšveigas, kurš apmeties Igaunijā un nodarbojies ar tirdzniecību. Tā dēli stājās Livonijas ordeņa dienestā kā vasaļi bruņinieki. Pirmais lēnis, šķiet, bija Meževo (Meschgail). 1620. gadā Kurzemes bruņniecības matrikulā ierakstīti Šillingi no Šķiliņiem (Graf Schilling von Schillingshof), fon Šillingi (von Schilling) un fon Šillingi no Lānšteinas (von Schilling a.d.H. Lahnstein), 1768. gadā Šillingi no Lānšteinas ierakstīti Igaunijas bruņniecības matrikulā. 1772. gadā dzimta kļuva par Sv. Romas impērijas baroniem. 1834. un 1855. gados Krievijas impērijas Senāts apstiprināja dzimtas tiesības uz barona titulu. 1939. gadā visi dzimtas locekļi bija spiesti pamest dzimteni un izceļot.
- fon Šillingi no Kalikiles (von Schilling a.d.H. Kaliküll, Russ. Adel.) vācu izcelsmes muižniecības dzimta Krievijas impērijas Vidzemes guberņā (igauņu daļā). 1797. gadā fon Šillingi no Kalikilas ierakstīti Vidzemes bruņniecības matrikulā.
Starp ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Cēsu pils komturs (1536–1539) Ādolfs fon Šillings (Adolph von Schilling, ?-1541), Cēsu pils komturs (1541–1544), Sēlpils fogts, pēc tam komturs (1547-1559) Vilhelms fon Šillings (Wilchelm von Schilling, ?-?); literāts, mākslas kolekcionārs un mecenāts Reinholds Filips fon Šillings (Reinhold Philipp von Schilling, 1819–1888); diplomāts, virsnieks, izgudrotājs, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis barons Pauls fon Šillings (Paul von Schilling, kr. барон Павел Львович фон Шиллинг, 1786-1837); valstsvīrs, barons Alfreds Karls Vilhelms fon Šillings (1861–1922); diplomāts, vēsturnieks Morics Gustavs fon Šillings (1872-1934); Dr.jur., Rīgas politehnikuma docents, profesors, apelācijas tiesnesis Karls fon Šillings (Carl von Schilling, 1873-1954); žurnālists un dzejnieks Otto fon Šillings (Otto von Schilling, 1874–1929).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos Šillingu valdījumā bijušas Cēres, Tomes u.c. muižas.
