Atšķirības starp "Štīglici" versijām
m |
m |
||
| 6. rindiņa: | 6. rindiņa: | ||
* Baronu Štīglicu (Krievijas līniju) aizsāka Nikolauss fon Štīglics, kurš atvēra tirdzniecības kantori Odesā, savukārt tā mazdēls Ludvigs fon Štīglics (''Ludwig von Stiglitz'', 1779–1843) jau bija "cara baņķieris", kurš par nopelniem kroņa labā 1826. gadā saņēma dižciltību un [[Barons|barona]] titulu. 1840. gadā Štīglici ierakstīti [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. Ludviga dēls bija pazīstamais lielrūpnieks, finansists, mecenāts, Pēterburgas Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas dibinātājs barons Aleksandrs fon Štīglics (''Alexander Baron von Stieglitz'', kr. ''Александр Людвигович фон Штиглиц'', 1814–1884). | * Baronu Štīglicu (Krievijas līniju) aizsāka Nikolauss fon Štīglics, kurš atvēra tirdzniecības kantori Odesā, savukārt tā mazdēls Ludvigs fon Štīglics (''Ludwig von Stiglitz'', 1779–1843) jau bija "cara baņķieris", kurš par nopelniem kroņa labā 1826. gadā saņēma dižciltību un [[Barons|barona]] titulu. 1840. gadā Štīglici ierakstīti [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. Ludviga dēls bija pazīstamais lielrūpnieks, finansists, mecenāts, Pēterburgas Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas dibinātājs barons Aleksandrs fon Štīglics (''Alexander Baron von Stieglitz'', kr. ''Александр Людвигович фон Штиглиц'', 1814–1884). | ||
| − | Mūsdienu Latvijas teritorijā | + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijis Lielezeres novads - Ezeres, Pampāļu, Reņģes, Franču, - u.c. [[muiža]]s. |
==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2017. gada 12. jūnijs, plkst. 15.06
baroni fon Štīglici (Baron Stieglitz, kr. бароны Штиглицы) - čehu izcelsmes (Pilzene) muižniecības dzimta vācu zemēs (Saksijā), Tasmānijā un Austrālijā, Krievijas impērijas Kurzemes guberņā un Iekškrievijā.
Dzimtas aizsācējs bija Pilzenes pilsētas birģermeistars (Bartolomejs Štīglics (Bartholomäus Stieglitz, ?-?), kurš 1583. gadā iecelts bruņinieka kārtā. Tā mazdēls Melhiors fon Štīglics (Melchior von Stieglitz, 1599–1659) Trīsdesmitgadu laikā bija spiests bēgt uz Saksiju, kur viņa tirdzniecības un finanšu nams piedzīvoja uzplaukumu. 1765. brāļi Leipcigas rātskungs Kristians (Christian Ludwig von Stieglitz) un Saksijas ģenerālleitnants Wilhelms (Wilhelm Ludwig von Stieglitz) saņēma dižciltības patentu. Laika gaitā dzimta sadalījās vairākās līnijās.
- Baronu Štīglicu-Brokdorfu (Baron Stieglitz-Brockdorff) līniju aizsāka Vilhelms fon ŠTīglics (Wilhelm Theophilus von Stieglitz, 1749-1802), kurš 1787. gadā apprecējās ar vienīgo savas dzimtas vārda mantinieci, baronesi Šarloti fon Brokdorfu (Charlotte Amalie Brockdorff, 1752-1811), taču, tā kā ģimenē nebija dēlu, tā turpinājās pa meitu līniju.
- Baronu Štīglicu (Krievijas līniju) aizsāka Nikolauss fon Štīglics, kurš atvēra tirdzniecības kantori Odesā, savukārt tā mazdēls Ludvigs fon Štīglics (Ludwig von Stiglitz, 1779–1843) jau bija "cara baņķieris", kurš par nopelniem kroņa labā 1826. gadā saņēma dižciltību un barona titulu. 1840. gadā Štīglici ierakstīti Kurzemes bruņniecības matrikulā. Ludviga dēls bija pazīstamais lielrūpnieks, finansists, mecenāts, Pēterburgas Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas dibinātājs barons Aleksandrs fon Štīglics (Alexander Baron von Stieglitz, kr. Александр Людвигович фон Штиглиц, 1814–1884).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas valdījumā bijis Lielezeres novads - Ezeres, Pampāļu, Reņģes, Franču, - u.c. muižas.
