Atšķirības starp "Goļicini" versijām
m |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
[[Kņazs|kņazi]] '''Goļicini''' (''Голицыны'', vc. ''fürst Golizyn'') - sena krievu [[bruņniecība]]s dzimta Maskavijā, vēlāk Krievijas impērijā. | [[Kņazs|kņazi]] '''Goļicini''' (''Голицыны'', vc. ''fürst Golizyn'') - sena krievu [[bruņniecība]]s dzimta Maskavijā, vēlāk Krievijas impērijā. | ||
| − | Dzimtas aizsācējs ir Lietuvas lielkņaza Ģedimina (lat. ''Gedeminne, Gedeminnus'', ~1275-1341) mazmazdēla kņaza Jurija Patrikejeviča (''Юрий Патрикеевич'', ?-1440) mazmazdēls, [[Maskavas lielkņaziste|Maskavijas]] [[bajārs]], [[vojevoda]] Mihails Bulgakovs (''Михаил Иванович Булгаков-Голица'', 1466-1558) ar iesauku "Goļica" (kr. ''Голица'' - "dzelzs roka"). XVIII gs. dzimta sadalījusies četrās pamatlīnijās ar sīkākiem atzariem. | + | Dzimtas aizsācējs ir Lietuvas lielkņaza Ģedimina (lat. ''Gedeminne, Gedeminnus'', ~1275-1341) mazmazdēla kņaza Jurija Patrikejeviča (''Юрий Патрикеевич'', ?-1440) mazmazdēls, [[Maskavas lielkņaziste|Maskavijas]] [[bajārs]], [[vojevoda]] Mihails Bulgakovs (''Михаил Иванович Булгаков-Голица'', 1466-1558) ar iesauku "Goļica" (kr. ''Голица'' - "dzelzs roka"). XVIII gs. dzimta sadalījusies četrās pamatlīnijās ar sīkākiem atzariem. Pēc Kurzemes hercogistes aneksijas 1795. gadā Goļicini ierakstīti [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. |
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: vojevoda Livonijas karā bajārs Ivans Goļicins (''Иван Юрьевич Голицын''; ?-1583); vojevoda Livonijas karā bajārs Vasilijs Goļicins, (''Василий Юрьевич Голицын'', ?-1584); Rīgas gubernators (1713-1718) Krievijas sūtnis Sv. Romas impērijas ķeizara galmā Vīnē (1701—1706) Pjotrs Goļicins (''Пётр Алексеевич Голицын'', 1660-1722); | No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: vojevoda Livonijas karā bajārs Ivans Goļicins (''Иван Юрьевич Голицын''; ?-1583); vojevoda Livonijas karā bajārs Vasilijs Goļicins, (''Василий Юрьевич Голицын'', ?-1584); Rīgas gubernators (1713-1718) Krievijas sūtnis Sv. Romas impērijas ķeizara galmā Vīnē (1701—1706) Pjotrs Goļicins (''Пётр Алексеевич Голицын'', 1660-1722); | ||
Versija, kas saglabāta 2018. gada 24. februāris, plkst. 12.55
kņazi Goļicini (Голицыны, vc. fürst Golizyn) - sena krievu bruņniecības dzimta Maskavijā, vēlāk Krievijas impērijā.
Dzimtas aizsācējs ir Lietuvas lielkņaza Ģedimina (lat. Gedeminne, Gedeminnus, ~1275-1341) mazmazdēla kņaza Jurija Patrikejeviča (Юрий Патрикеевич, ?-1440) mazmazdēls, Maskavijas bajārs, vojevoda Mihails Bulgakovs (Михаил Иванович Булгаков-Голица, 1466-1558) ar iesauku "Goļica" (kr. Голица - "dzelzs roka"). XVIII gs. dzimta sadalījusies četrās pamatlīnijās ar sīkākiem atzariem. Pēc Kurzemes hercogistes aneksijas 1795. gadā Goļicini ierakstīti Kurzemes bruņniecības matrikulā.
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: vojevoda Livonijas karā bajārs Ivans Goļicins (Иван Юрьевич Голицын; ?-1583); vojevoda Livonijas karā bajārs Vasilijs Goļicins, (Василий Юрьевич Голицын, ?-1584); Rīgas gubernators (1713-1718) Krievijas sūtnis Sv. Romas impērijas ķeizara galmā Vīnē (1701—1706) Pjotrs Goļicins (Пётр Алексеевич Голицын, 1660-1722); Baltijas ģenerālgubernators (1801-1803), infantērijas ģenerālis kņazs Sergejs Goļicins (Сергей Фёдорович Голицын; 1749-1810).
