Atšķirības starp "Goļicini" versijām
m |
m |
||
| 6. rindiņa: | 6. rindiņa: | ||
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: vojevoda Livonijas karā bajārs Ivans Goļicins (''Иван Юрьевич Голицын''; ?-1583); Smoļenskas vojevoda Livonijas karā bajārs un kņazs Vasilijs Goļicins, (''Василий Юрьевич Голицын'', ?-1584); [[bajāru septarhija]]s loceklis juku laikā kņazs Andrejs Goļicins (''Андрей Васильевич Голицын'', ?-1611); Rīgas gubernators (1713-1718) Krievijas sūtnis Sv. Romas impērijas ķeizara galmā Vīnē (1701—1706) kņazs Pjotrs Goļicins (''Пётр Алексеевич Голицын'', 1660-1722); Baltijas ģenerālgubernators (1801-1803), infantērijas ģenerālis kņazs Sergejs Goļicins (''Сергей Фёдорович Голицын''; 1749-1810). | No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: vojevoda Livonijas karā bajārs Ivans Goļicins (''Иван Юрьевич Голицын''; ?-1583); Smoļenskas vojevoda Livonijas karā bajārs un kņazs Vasilijs Goļicins, (''Василий Юрьевич Голицын'', ?-1584); [[bajāru septarhija]]s loceklis juku laikā kņazs Andrejs Goļicins (''Андрей Васильевич Голицын'', ?-1611); Rīgas gubernators (1713-1718) Krievijas sūtnis Sv. Romas impērijas ķeizara galmā Vīnē (1701—1706) kņazs Pjotrs Goļicins (''Пётр Алексеевич Голицын'', 1660-1722); Baltijas ģenerālgubernators (1801-1803), infantērijas ģenerālis kņazs Sergejs Goļicins (''Сергей Фёдорович Голицын''; 1749-1810). | ||
| − | Mūsdienu Latvijas teritorijā | + | Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas īpašumā bijusi Zosnas (''Sossenhof'') u.c. [[muiža]]s. |
[[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | [[Kategorija:Baltijas aristokrātija]] | ||
Versija, kas saglabāta 2018. gada 24. februāris, plkst. 20.33
kņazi Goļicini (Голицыны, vc. fürst Golizyn) - sena krievu bruņniecības dzimta Maskavijā, vēlāk Krievijas impērijā.
Dzimtas aizsācējs ir Lietuvas lielkņaza Ģedimina (lat. Gedeminne, Gedeminnus, ~1275-1341) mazmazdēla kņaza Jurija Patrikejeviča (Юрий Патрикеевич, ?-1440) mazmazdēls, Maskavijas bajārs, vojevoda Mihails Bulgakovs (Михаил Иванович Булгаков-Голица, 1466-1558) ar iesauku "Goļica" (kr. Голица - "dzelzs roka"). XVIII gs. dzimta sadalījusies četrās pamatlīnijās ar sīkākiem atzariem. Pēc Kurzemes hercogistes aneksijas 1795. gadā Goļicini ierakstīti Kurzemes bruņniecības matrikulā.
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: vojevoda Livonijas karā bajārs Ivans Goļicins (Иван Юрьевич Голицын; ?-1583); Smoļenskas vojevoda Livonijas karā bajārs un kņazs Vasilijs Goļicins, (Василий Юрьевич Голицын, ?-1584); bajāru septarhijas loceklis juku laikā kņazs Andrejs Goļicins (Андрей Васильевич Голицын, ?-1611); Rīgas gubernators (1713-1718) Krievijas sūtnis Sv. Romas impērijas ķeizara galmā Vīnē (1701—1706) kņazs Pjotrs Goļicins (Пётр Алексеевич Голицын, 1660-1722); Baltijas ģenerālgubernators (1801-1803), infantērijas ģenerālis kņazs Sergejs Goļicins (Сергей Фёдорович Голицын; 1749-1810).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dzimtas īpašumā bijusi Zosnas (Sossenhof) u.c. muižas.
