Atšķirības starp "Bīlski" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Bielsky Baron Wappen.png|right|thumb|250px|baroni]] | [[Attēls:Bielsky Baron Wappen.png|right|thumb|250px|baroni]] | ||
| − | '''fon Bīlski''' (''von Bielsky'', kr. ''фон Бельские'') – poļu izcelsmes (Volīnija) [[šļahta]]s dzimta. XV gs. beigās [[bajārs]] Staņislavs Beļskis stājās [[Maskavija]]s lielkņaza dienestā. XVI gs. vidū vairāki dzimtas pārstāvji jau bija [[vojevoda]]s. Baltijas atzara aizsācējs Ivangorodas vojevoda Afanasijs (''Афанасий Бельский'', ?-?) 1581. gada 17. septembrī bez kaujas nodeva cietoksni zviedriem un stājās Zviedrijas karaļa dienestā. Kopš tā laika dzimtas [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars tika saukti par | + | '''fon Bīlski''' (''von Bielsky'', kr. ''фон Бельские'') – poļu izcelsmes (Volīnija) [[šļahta]]s dzimta. XV gs. beigās [[bajārs]] Staņislavs Beļskis stājās [[Maskavija]]s lielkņaza dienestā. XVI gs. vidū vairāki dzimtas pārstāvji jau bija [[vojevoda]]s. Baltijas atzara aizsācējs Ivangorodas vojevoda Afanasijs (''Афанасий Бельский'', ?-?) 1581. gada 17. septembrī bez kaujas nodeva cietoksni zviedriem un stājās Zviedrijas karaļa dienestā. Kopš tā laika dzimtas [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] atzars tika saukti par Bīlskiem (kr. ''Бильски''). Dzimtas īpašumi koncentrējās Vidzemes igauņu daļā un Ziemeļigaunijā. 1740. gadā dzimta ierakstīta Igaunijas, bet 1798. gadā – [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. |
Nav radniecībā ne ar rjurikovičiem Beļskiem, ne [[Kņazs|kņaziem]] gediminovičiem Beļskiem. | Nav radniecībā ne ar rjurikovičiem Beļskiem, ne [[Kņazs|kņaziem]] gediminovičiem Beļskiem. | ||
Pašreizējā versija, 2018. gada 7. jūnijs, plkst. 20.34
fon Bīlski (von Bielsky, kr. фон Бельские) – poļu izcelsmes (Volīnija) šļahtas dzimta. XV gs. beigās bajārs Staņislavs Beļskis stājās Maskavijas lielkņaza dienestā. XVI gs. vidū vairāki dzimtas pārstāvji jau bija vojevodas. Baltijas atzara aizsācējs Ivangorodas vojevoda Afanasijs (Афанасий Бельский, ?-?) 1581. gada 17. septembrī bez kaujas nodeva cietoksni zviedriem un stājās Zviedrijas karaļa dienestā. Kopš tā laika dzimtas vācbaltiešu atzars tika saukti par Bīlskiem (kr. Бильски). Dzimtas īpašumi koncentrējās Vidzemes igauņu daļā un Ziemeļigaunijā. 1740. gadā dzimta ierakstīta Igaunijas, bet 1798. gadā – Vidzemes bruņniecības matrikulā.
Nav radniecībā ne ar rjurikovičiem Beļskiem, ne kņaziem gediminovičiem Beļskiem.
