Atšķirības starp "Osmanu impērija" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Mehmeds_iekarotajs.jpg|right|thumb|200px|sultāns Mehmeds iekarotājs (''Mehmed-i sânî'', 1432-1481)]] | [[Attēls:Mehmeds_iekarotajs.jpg|right|thumb|200px|sultāns Mehmeds iekarotājs (''Mehmed-i sânî'', 1432-1481)]] | ||
| − | '''Osmāņu impērija''' (دولت عليه عثمانيه, ''Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye'' - Diženā Osmānu valsts) - XIII-XVI gs. [[Turki|turku]] iekarojumu rezultātā izveidojusies lielvalsts, kas aptvēra [[Mazāzija|Mazāziju]], Balkānus, Melnās jūras baseinu, [[Levante|Levanti]], [[Mezopotāmija|Mezopotāmiju]] un Ziemeļāfriku. Nosaukums no valdošās [[Sultāns|sultānu]] dinastijas pirmā [[Beks|beja]] | + | '''Osmāņu impērija''' (دولت عليه عثمانيه, ''Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye'' - Diženā Osmānu valsts) - XIII-XVI gs. [[Turki|turku]] iekarojumu rezultātā izveidojusies lielvalsts, kas aptvēra [[Mazāzija|Mazāziju]], Balkānus, Melnās jūras baseinu, [[Levante|Levanti]], [[Mezopotāmija|Mezopotāmiju]] un Ziemeļāfriku. Nosaukums no valdošās [[Sultāns|sultānu]] dinastijas pirmā [[Beks|beja]] Osmāna I vārda, kurš 1299. gadā lauza savu [[Vasalis|vasaļa]] zvērestu [[Ilhanu valsts|ilhaniem]] un pasludināja savas [[Beilika|beilikas]] suverenitāti. |
| + | |||
| + | Uzplaukuma laikā tās teritoriju veidoja 29 [[province]]s (''vilajetas'') un 3 [[Vasaļvalsts|vasaļvalstis]]: [[Moldāvijas principāts]], [[Transilvānijas principāts]] un [[Valahijas principāts]]. [[Sultāns|Sultāna]] rezidence un galvaspilsēta sākotnēji bija Bursa (mūsd. Turcijā), bet pēc 1453. gada Stambula (bij. [[Bizantijas impērija|Konstantinopole]]). Kā lielvalsts tika likvidēta 1918. gadā [[Pirmais pasaules karš|I Pasaules kara]] rezultātā, saglabājot tikai teritorijas ap Anatolijas pussalu ar nosaukumu [[Turcijas sultanāts]]. | ||
==== Literatūra par šo tēmu ==== | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2018. gada 20. oktobris, plkst. 07.13
Osmāņu impērija (دولت عليه عثمانيه, Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye - Diženā Osmānu valsts) - XIII-XVI gs. turku iekarojumu rezultātā izveidojusies lielvalsts, kas aptvēra Mazāziju, Balkānus, Melnās jūras baseinu, Levanti, Mezopotāmiju un Ziemeļāfriku. Nosaukums no valdošās sultānu dinastijas pirmā beja Osmāna I vārda, kurš 1299. gadā lauza savu vasaļa zvērestu ilhaniem un pasludināja savas beilikas suverenitāti.
Uzplaukuma laikā tās teritoriju veidoja 29 provinces (vilajetas) un 3 vasaļvalstis: Moldāvijas principāts, Transilvānijas principāts un Valahijas principāts. Sultāna rezidence un galvaspilsēta sākotnēji bija Bursa (mūsd. Turcijā), bet pēc 1453. gada Stambula (bij. Konstantinopole). Kā lielvalsts tika likvidēta 1918. gadā I Pasaules kara rezultātā, saglabājot tikai teritorijas ap Anatolijas pussalu ar nosaukumu Turcijas sultanāts.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 62. lpp.
- Taivans Leons. Tuvo Austrumu civilizācija: Osmaņu impērija. - RaKa: Rīga, 2009. 240 lpp. ISBN 9984460533
- Кинросс Лорд. Расцвет и упадок Османской империи. (Ottoman Centuries: The Rise and Fall of the Turkish Empire). - Крон-Пресс: Москва, 1999. - 696 с. ISBN 5-232-00732-7
