Atšķirības starp "Libava" versijām
No ''Vēsture''
m |
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
||
| 4. rindiņa: | 4. rindiņa: | ||
* [http://www.liepajasmuzejs.lv/public/ Liepājas muzejs] | * [http://www.liepajasmuzejs.lv/public/ Liepājas muzejs] | ||
| + | * [http://home.lanet.lv/~pva/Latviesu_valodas_vesture/Citi%20autori%20un%20isie%20teksti/Augstkalns_Latviesu%20fargmenti%20Liepajas%20aktis_1936.pdf Augstkalns A. Latviešu fragmenti Í7. g. s. beigu Liepājas aktīs. (.pdf)] | ||
---- | ---- | ||
* [http://fortress.vif2.ru/biblio/citadel/libava1.htm Кондратенко Р.В. Военный порт императора Александра III в Либаве.] | * [http://fortress.vif2.ru/biblio/citadel/libava1.htm Кондратенко Р.В. Военный порт императора Александра III в Либаве.] | ||
[[Kategorija:Pilsētas un vietas Latvijā]] | [[Kategorija:Pilsētas un vietas Latvijā]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 6. februāris, plkst. 06.10
Libau (mūsd. Liepāja) - apdzīvota vieta, pilsēta kopš 1625. gada mūsdienu Latvijas teritorijā. Pirmo reizi rakstītos avotos kā Lyvas ciems pieminēta 1253. gadā sakarā ar zemju sadalīšanu starp Teitoņu ordeni un Kurzemes bīskapu. 1263. gadā minēta Līvas osta. Sāk attīstīties XVI gs., kad Gothards Ketlers 1560. gadā Grobiņas apgabalu ieķīlāja Prūsijas hercogam Albrehtam. 1625. gada 18. martā Kurzemes un zemgales hercogs Fridrihs I dāvāja Libavai pilsētas tiesības un 20. martā tās robežu apstiprināšanas aktu. 1626. gadā Libavas pilsētas tiesību dokumentu apstiprināja Žečpospoļitas karalis Sigismunds III Vasa.
