Atšķirības starp "Likumdošanas korpuss" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Likumdošanas korpuss''' (fr. ''Corps législatif'') - vēlēta likumdevēja institūcija [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] laikā no 1795. līdz 1814. gadam. Līdz 1799. gadam ''Likumdošanas korpusu'' veidoja divas palātas: [[Vecāko padome]] un [[Piecu simtu padome]] (''Conseil des Cinq-Cents''). Vēlēja [[Izpilddirektorija|Direktoriju]] (''Piecu simtu padome'' slēptā balsošanā izvirzīja desmit reizes vairāk kandidātu, bet ''Vecāko padome'' slēptā balsošanā no piedāvātajiem kandidātiem ievēlēja ''Direktorijas'' locekļus). 1797. gada 4. septembrī (18. fruktidorā) ''Direktorija'' padzina no Likumdošanas korpusa rojālistiski un labēji noskaņotos deputātus, pieņēma virkni likumu, kas kavēja atgriezties no emigrācijas [[Lielā franču revolūcija|revolūcijas]] laikā aizbēgušajiem [[aristokrātija|aristokrātiem]]. 1798. gada aprīlī notikušajās ''Likumdošanas korpusa'' vēlēšanās abās tā palātās vairākumu vietu ieguva kreisie radikāļi, kā dēļ ''Direktorija'' 11. maijā (30. preriālā) anulēja vēlēšanu rezultātus. 1799. gada [[konstitūcija]] piešķīra ''Likumdošanas korpusam'' tiesības bez apstiprināšanas pieņemt vai noraidīt [[Valsts padome]]s sastādītos un [[Tribunāls|Tribunālā]] apspriestos | + | '''Likumdošanas korpuss''' (fr. ''Corps législatif'') - vēlēta likumdevēja institūcija [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] laikā no 1795. līdz 1814. gadam. Līdz 1799. gadam ''Likumdošanas korpusu'' veidoja divas palātas: [[Vecāko padome]] un [[Piecu simtu padome]] (''Conseil des Cinq-Cents''). Vēlēja [[Izpilddirektorija|Direktoriju]] (''Piecu simtu padome'' slēptā balsošanā izvirzīja desmit reizes vairāk kandidātu, bet ''Vecāko padome'' slēptā balsošanā no piedāvātajiem kandidātiem ievēlēja ''Direktorijas'' locekļus). 1797. gada 4. septembrī (18. fruktidorā) ''Direktorija'' padzina no Likumdošanas korpusa rojālistiski un labēji noskaņotos deputātus, pieņēma virkni likumu, kas kavēja atgriezties no emigrācijas [[Lielā franču revolūcija|revolūcijas]] laikā aizbēgušajiem [[aristokrātija|aristokrātiem]]. 1798. gada aprīlī notikušajās ''Likumdošanas korpusa'' vēlēšanās abās tā palātās vairākumu vietu ieguva kreisie radikāļi, kā dēļ ''Direktorija'' 11. maijā (30. preriālā) anulēja vēlēšanu rezultātus. 1799. gada [[konstitūcija]] piešķīra ''Likumdošanas korpusam'' tiesības bez apstiprināšanas pieņemt vai noraidīt [[Valsts padome]]s sastādītos un [[Tribunāls|Tribunālā]] apspriestos lēmumus, kas attiecās uz likumdošanu. Pēc 1799. gada 9. novembra (18. brimērā) apvērsuma ''Likumdošanas korpuss'' tika likvidēts. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 22. decembris, plkst. 07.27
Likumdošanas korpuss (fr. Corps législatif) - vēlēta likumdevēja institūcija Francijas Republikā laikā no 1795. līdz 1814. gadam. Līdz 1799. gadam Likumdošanas korpusu veidoja divas palātas: Vecāko padome un Piecu simtu padome (Conseil des Cinq-Cents). Vēlēja Direktoriju (Piecu simtu padome slēptā balsošanā izvirzīja desmit reizes vairāk kandidātu, bet Vecāko padome slēptā balsošanā no piedāvātajiem kandidātiem ievēlēja Direktorijas locekļus). 1797. gada 4. septembrī (18. fruktidorā) Direktorija padzina no Likumdošanas korpusa rojālistiski un labēji noskaņotos deputātus, pieņēma virkni likumu, kas kavēja atgriezties no emigrācijas revolūcijas laikā aizbēgušajiem aristokrātiem. 1798. gada aprīlī notikušajās Likumdošanas korpusa vēlēšanās abās tā palātās vairākumu vietu ieguva kreisie radikāļi, kā dēļ Direktorija 11. maijā (30. preriālā) anulēja vēlēšanu rezultātus. 1799. gada konstitūcija piešķīra Likumdošanas korpusam tiesības bez apstiprināšanas pieņemt vai noraidīt Valsts padomes sastādītos un Tribunālā apspriestos lēmumus, kas attiecās uz likumdošanu. Pēc 1799. gada 9. novembra (18. brimērā) apvērsuma Likumdošanas korpuss tika likvidēts.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 78. lpp.
- Aulard F.A. Recueil des actes du comité de Salut Public avec la correspondance officielle des représentants en mission, et le registre du conseil exécutif provisoire. - Paris, 1889
- Aulard F.A. Histoire politique de la Révolution francaise. - Paris, 1903
- Jean Maurice Tourneux. Bibliographie de l'histoire de Paris pendant la Revolution française. - Paris, 1890
