Atšķirības starp "Firsts" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Firsts''' (vāc. ''Fürst'', no senaugšvāc. ''furisto'' - no lat. ''princeps'' t.i. "pirmais") - vācu zemēs [[Princis|prinča]] titula (par ''Prinz'' dēvēja [[Karalis|karaļnamam]] piederīgos dzimtas locekļus) ekvivalents, no [[Karalis|karaļa]] tieši neatkarīgs, taču rangā un statusā mazliet zemāks [[valdnieks]] | + | '''Firsts''' (vāc. ''Fürst'', no senaugšvāc. ''furisto'' - no lat. ''princeps'' t.i. "pirmais") - vācu zemēs [[Princis|prinča]] titula (par ''Prinz'' dēvēja [[Karalis|karaļnamam]] piederīgos dzimtas locekļus) ekvivalents, no [[Karalis|karaļa]] tieši neatkarīgs, taču rangā un statusā mazliet zemāks [[valdnieks]] (piemēram, Lihtenšteinas firstistes - ''Fürstentum Liechtenstein'' - [[monarhs]]. XIII gs. vācu zemēs bija 93 garīgie un 14 laicīgie ''firsti''. |
* '''Kūrfirsts''' (vāc. ''Kurfürst'', no senaugšvācu ''kuren'', "vēlēt" + ''furisto'', "pirmais" – vēlējošs firsts: pārnesums no lat. ''princeps elector imperii''; angl. ''Prince-elector'') – t.i., impērijas ''firsts'', kuram ir tiesības vēlēt [[Svētā Romas impērija|Vācu nācijas sv. Romas impērijas]] [[Imperators|ķeizaru]] - saskaņā ar 1356. gada "Zelta bullu", kūrfirsta statuss bija septiņiem impērijas firstiem: Maincas [[Bīskaps|arhibīskapam]], Triras arhibīskapam, Ķelnes arhibīskapam, Čehijas [[Karalis|karalim]], Reinas [[Grāfs|pfalcgrāfam]], Vitenbergas-Saksijas [[Hercogs|hercogam]], Brandenburgas [[Grāfs|markgrāfam]]. Ķeizaram bija pienākums svarīgākās valsts lietas apspriest ar ''kūrfirstu'' kolēģiju. | * '''Kūrfirsts''' (vāc. ''Kurfürst'', no senaugšvācu ''kuren'', "vēlēt" + ''furisto'', "pirmais" – vēlējošs firsts: pārnesums no lat. ''princeps elector imperii''; angl. ''Prince-elector'') – t.i., impērijas ''firsts'', kuram ir tiesības vēlēt [[Svētā Romas impērija|Vācu nācijas sv. Romas impērijas]] [[Imperators|ķeizaru]] - saskaņā ar 1356. gada "Zelta bullu", kūrfirsta statuss bija septiņiem impērijas firstiem: Maincas [[Bīskaps|arhibīskapam]], Triras arhibīskapam, Ķelnes arhibīskapam, Čehijas [[Karalis|karalim]], Reinas [[Grāfs|pfalcgrāfam]], Vitenbergas-Saksijas [[Hercogs|hercogam]], Brandenburgas [[Grāfs|markgrāfam]]. Ķeizaram bija pienākums svarīgākās valsts lietas apspriest ar ''kūrfirstu'' kolēģiju. | ||
* '''Lielfirsts''' (''Großfürst'') - vācu literatūrā pieņemts ekvivalents apzīmējums tituliem [[lielhercogs]], [[lielkņazs]]. | * '''Lielfirsts''' (''Großfürst'') - vācu literatūrā pieņemts ekvivalents apzīmējums tituliem [[lielhercogs]], [[lielkņazs]]. | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 11. janvāris, plkst. 09.35
Firsts (vāc. Fürst, no senaugšvāc. furisto - no lat. princeps t.i. "pirmais") - vācu zemēs prinča titula (par Prinz dēvēja karaļnamam piederīgos dzimtas locekļus) ekvivalents, no karaļa tieši neatkarīgs, taču rangā un statusā mazliet zemāks valdnieks (piemēram, Lihtenšteinas firstistes - Fürstentum Liechtenstein - monarhs. XIII gs. vācu zemēs bija 93 garīgie un 14 laicīgie firsti.
- Kūrfirsts (vāc. Kurfürst, no senaugšvācu kuren, "vēlēt" + furisto, "pirmais" – vēlējošs firsts: pārnesums no lat. princeps elector imperii; angl. Prince-elector) – t.i., impērijas firsts, kuram ir tiesības vēlēt Vācu nācijas sv. Romas impērijas ķeizaru - saskaņā ar 1356. gada "Zelta bullu", kūrfirsta statuss bija septiņiem impērijas firstiem: Maincas arhibīskapam, Triras arhibīskapam, Ķelnes arhibīskapam, Čehijas karalim, Reinas pfalcgrāfam, Vitenbergas-Saksijas hercogam, Brandenburgas markgrāfam. Ķeizaram bija pienākums svarīgākās valsts lietas apspriest ar kūrfirstu kolēģiju.
- Lielfirsts (Großfürst) - vācu literatūrā pieņemts ekvivalents apzīmējums tituliem lielhercogs, lielkņazs.
- Impērijas firsts (Reichsfürst) - nepastarpināti karalim vai imperatoram pakļauta (tā tiešais vasalis) augstākā aristokrāta tituls.
- Baznīcas firsts (Kirchenfürst)
- Landesfürst
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 14., 17., 83. lpp.
- Fürstliche Häuser XVII. Band 133 / Genealogisches Handbuch des Adels. - Starke-Verlag, Limburg a.d.Lahn 2004, ISBN 3-7980-0833-7
- Gregor von Rezzori. Idiotenführer durch die deutsche Gesellschaft. 1. Hochadel. - Rowohlt-Verlag, Reinbek, 1963
