Atšķirības starp "Gondišapuras Akadēmija" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Gondišapuras Akadēmija''' (pers. دانشگاه گنديشاپور - ''Dânešgâh Gondišâpur''; angl. ''Academy of Gundishapur'') - medicīnas, filozofijas un matemātikas augstskola, tulkošanas centrs Gondišapurā (far. ''Gondišâpur''; angl. Gundishapur; vāc. ''Gondeschapur''; kr. ''Гондишапур, Гунди-Шапур''; aram. ''Bet-Lapata''), kuru 533. gadā izveidoja Atēnu filozofu skolas bijušie mācību spēki un studenti. 529. gadā kā [[Ķecerība|herēzes]] avots tika slēgta Atēnu filozofu skola ([[Aristotelis|Aristoteļa]] [[Atēnu akadēmija]]s mantiniece). Lai nepiedzīvotu [[Hipatija no Aleksandrijas|Hipatijas]] likteni, sākās "smadzeņu noplūde": liela daļa skolas mācību spēku un studentu, kā arī absolventi no citām pilsētām - piemēram, Simplicijs, Damaskijs no Sīrijas, Eilalijs no Frīģijas, Priskians no Lidijas, Hermijs un Diogens no Feniķijas, Izidors no Gazas u.c. - emigrēja uz [[Sasanīdu Persija|sasanīdu Persiju]], kur [[šahs]] Anušs Ravans tos laipni pieņēma. Tur amatnieku un tirgotāju pilsētā Gondišapurā (mūsdienu Irānas dienvidrietumos, Kuzistānā), kuru pamatā apdzīvoja kristieši (nestoriāņi), jau kopš III gs. pastāvēja medicīnas skola ''Bimaristana'' ar savu farmācijas nodaļu (rūpniecisku aptieku) un tādu kā "zinātniski pētniecisko institūtu", kā arī vietējās cukura rūpniecības centrs. No šejienes nāca virkne zināmu fiziķu, matemātiķu kā arī šaha spēles popularitāte. Vietējiem domātājiem un intelektuālajiem imigrantiem apmetoties vienuviet, gadsimta vidū Gondišapura izveidojās par sava veida "zinātnes pilsētu" un ievērojamāko tā laika medicīnas centru - ''Civitas hippocratica'', - kas nodrošināja visu reģionu ar ārstiem un skolotājiem, un kurā patvērumu rada Rietumos vajātie antīko zinātņu sekotāji. | + | '''Gondišapuras Akadēmija''' (pers. دانشگاه گنديشاپور - ''Dânešgâh Gondišâpur''; angl. ''Academy of Gundishapur'') - medicīnas, filozofijas un matemātikas augstskola, tulkošanas centrs Gondišapurā (far. ''Gondišâpur''; angl. Gundishapur; vāc. ''Gondeschapur''; kr. ''Гондишапур, Гунди-Шапур''; aram. ''Bet-Lapata''), kuru 533. gadā izveidoja Atēnu filozofu skolas bijušie mācību spēki un studenti. 529. gadā kā [[Ķecerība|herēzes]] avots tika slēgta Atēnu filozofu skola ([[Aristotelis|Aristoteļa]] [[Atēnu akadēmija]]s mantiniece). Lai nepiedzīvotu [[Hipatija no Aleksandrijas|Hipatijas]] likteni, sākās "smadzeņu noplūde": liela daļa skolas mācību spēku un studentu, kā arī absolventi no citām pilsētām - piemēram, Simplicijs, Damaskijs no Sīrijas, Eilalijs no Frīģijas, Priskians no Lidijas, Hermijs un Diogens no Feniķijas, Izidors no Gazas u.c. - emigrēja uz [[Sasanīdu Persija|sasanīdu Persiju]], kur [[šahs]] Anušs Ravans tos laipni pieņēma. Tur amatnieku un tirgotāju pilsētā Gondišapurā (mūsdienu Irānas dienvidrietumos, Kuzistānā), kuru pamatā apdzīvoja kristieši (nestoriāņi), jau kopš III gs. pastāvēja medicīnas skola ''Bimaristana'' ar savu farmācijas nodaļu (rūpniecisku aptieku) un tādu kā "zinātniski pētniecisko institūtu", kā arī vietējās cukura rūpniecības centrs. No šejienes nāca virkne zināmu fiziķu, matemātiķu kā arī šaha spēles popularitāte. Vietējiem domātājiem un intelektuālajiem imigrantiem apmetoties vienuviet, gadsimta vidū Gondišapura izveidojās par sava veida "zinātnes pilsētu" un ievērojamāko tā laika medicīnas centru - ''Civitas hippocratica'', - kas nodrošināja visu reģionu ar ārstiem un skolotājiem, un kurā patvērumu rada Rietumos vajātie antīko zinātņu sekotāji. Pateicoties tam, ka [[Zoroastrisms|zoroastrismā]] jebkuras zināšanas uzskatītas par "svētām", Gondišapura izvērtās arī par sava laika lielāko manuskriptu tulkošanas, pārrakstīšanas un izplatīšanas centru. Antīkie filozofi, tas pats Aristotelis, tika tulkots no grieķu uz sīriešu un farsi, vēlākos gadsimtos no šīm valodām uz arābu valodu, lai sākot ar X gs. tiktu no arābu teksta tulkots latīniski un atgrieztos Eiropā, kur antīkie manuskripti bija lielāko tiesu iznīcināti kristīgās ēras pirmajos 500 gados. Liela daļa vēlākos gadsimtos dominējošu ideju, koncepciju, kļūdu un tradīciju sakņojas Gondišapuras akadēmijā, par kuru diemžēl zināms ļoti maz, jo pilsēta ar visiem arhīviem tika iznīcināta Timura Klibā karu laikā. |
| − | |||
| − | Pateicoties tam, ka [[Zoroastrisms|zoroastrismā]] jebkuras zināšanas uzskatītas par "svētām", Gondišapura izvērtās arī par sava laika lielāko manuskriptu tulkošanas, pārrakstīšanas un izplatīšanas centru. Antīkie filozofi, tas pats Aristotelis, tika tulkots no grieķu uz sīriešu un farsi, vēlākos gadsimtos no šīm valodām uz arābu valodu, lai sākot ar X gs. tiktu no arābu teksta tulkots latīniski un atgrieztos Eiropā, kur antīkie manuskripti bija lielāko tiesu iznīcināti kristīgās ēras pirmajos 500 gados. | ||
| − | |||
| − | Liela daļa vēlākos gadsimtos dominējošu ideju, koncepciju, kļūdu un tradīciju sakņojas Gondišapuras akadēmijā, par kuru diemžēl zināms ļoti maz, jo pilsēta ar visiem arhīviem tika iznīcināta Timura Klibā karu laikā. | ||
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 26. janvāris, plkst. 14.07
Gondišapuras Akadēmija (pers. دانشگاه گنديشاپور - Dânešgâh Gondišâpur; angl. Academy of Gundishapur) - medicīnas, filozofijas un matemātikas augstskola, tulkošanas centrs Gondišapurā (far. Gondišâpur; angl. Gundishapur; vāc. Gondeschapur; kr. Гондишапур, Гунди-Шапур; aram. Bet-Lapata), kuru 533. gadā izveidoja Atēnu filozofu skolas bijušie mācību spēki un studenti. 529. gadā kā herēzes avots tika slēgta Atēnu filozofu skola (Aristoteļa Atēnu akadēmijas mantiniece). Lai nepiedzīvotu Hipatijas likteni, sākās "smadzeņu noplūde": liela daļa skolas mācību spēku un studentu, kā arī absolventi no citām pilsētām - piemēram, Simplicijs, Damaskijs no Sīrijas, Eilalijs no Frīģijas, Priskians no Lidijas, Hermijs un Diogens no Feniķijas, Izidors no Gazas u.c. - emigrēja uz sasanīdu Persiju, kur šahs Anušs Ravans tos laipni pieņēma. Tur amatnieku un tirgotāju pilsētā Gondišapurā (mūsdienu Irānas dienvidrietumos, Kuzistānā), kuru pamatā apdzīvoja kristieši (nestoriāņi), jau kopš III gs. pastāvēja medicīnas skola Bimaristana ar savu farmācijas nodaļu (rūpniecisku aptieku) un tādu kā "zinātniski pētniecisko institūtu", kā arī vietējās cukura rūpniecības centrs. No šejienes nāca virkne zināmu fiziķu, matemātiķu kā arī šaha spēles popularitāte. Vietējiem domātājiem un intelektuālajiem imigrantiem apmetoties vienuviet, gadsimta vidū Gondišapura izveidojās par sava veida "zinātnes pilsētu" un ievērojamāko tā laika medicīnas centru - Civitas hippocratica, - kas nodrošināja visu reģionu ar ārstiem un skolotājiem, un kurā patvērumu rada Rietumos vajātie antīko zinātņu sekotāji. Pateicoties tam, ka zoroastrismā jebkuras zināšanas uzskatītas par "svētām", Gondišapura izvērtās arī par sava laika lielāko manuskriptu tulkošanas, pārrakstīšanas un izplatīšanas centru. Antīkie filozofi, tas pats Aristotelis, tika tulkots no grieķu uz sīriešu un farsi, vēlākos gadsimtos no šīm valodām uz arābu valodu, lai sākot ar X gs. tiktu no arābu teksta tulkots latīniski un atgrieztos Eiropā, kur antīkie manuskripti bija lielāko tiesu iznīcināti kristīgās ēras pirmajos 500 gados. Liela daļa vēlākos gadsimtos dominējošu ideju, koncepciju, kļūdu un tradīciju sakņojas Gondišapuras akadēmijā, par kuru diemžēl zināms ļoti maz, jo pilsēta ar visiem arhīviem tika iznīcināta Timura Klibā karu laikā.
Literatūra
- The Cambridge History of Iran, Vol 4, ISBN 0-521-20093-8
- Dols, Michael W. "The origins of the Islamic hospital: myth and reality": 1987, 61: 367-90; review by: 1987, 61: 661-62
- Elgood, Cyril. A medical history of Persia. - Cambridge University Press, 1951.
- Frye, Richard Nelson. The Golden Age of Persia. - Weidenfeld & Nicolson, 1993.
- Hau, Friedrun R. Gondeschapur: eine Medizinschule aus dem 6. Jahrhundert n. Chr. - Gesnerus, XXXVI, 1979, 98-115.
- Piyrnia, Mansoureh. Salar Zanana Iran. - Maryland: Mehran Iran Publishing, 1995
- Hill, Donald. Islamic Science and Engineering. - Edinburgh Univ. Press, 1993. ISBN 0-7486-0455-3
- Labourt J., Le Christianisme dans l’empire perse sous la dynastie sassanide. - Paris, 1904
- A. von Kremer von, Kulturgeschichte des Orients unter den Kalifen. Bd. 1, Wien, 1875
