Atšķirības starp "Bēbelis Ferdinands Augusts" versijām
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Bebel_August.png|right|thumb|200px|Augusts Bēbelis]] | [[Attēls:Bebel_August.png|right|thumb|200px|Augusts Bēbelis]] | ||
| − | '''Augusts Bēbelis''' (''August Bebel'', 1840.-13.08.1913.) - politiķis [[Vācijas impērija|Vācijas impērijā]], [[Marksisms|marksists]]. Dzimis 1840. gada 22. februārī | + | '''Augusts Ferdinands Bēbelis''' (''Ferdinand August Bebel'', 1840.-13.08.1913.) - politiķis [[Vācijas impērija|Vācijas impērijā]], [[Marksisms|marksists]]. Dzimis 1840. gada 22. februārī Doicā pie Ķelnes (''Deutz bei Köln''). Tēvs, Johans Gotlobs (''Johann Gottlob''), bija apakšvirsnieks un ģimene dzīvoja kazarmās. Tēvs nomira 1844. gadā un māte, Vilhelmine Johanna (''Wilhelmine Johanna'') - 1853. gadā - pusaudzis bārenis iestājās par mācekli pie virpotāja, lai pelnītu sev iztiku. 18 gadu vecumā sācis apmeklēt dažādus strādnieku politiskos pulciņus, aizvien vairāk airaudamies ar sociālās vienlīdzības idejām. 1865. gadā Vilhelma Libknehta (''Wilhelm Liebknecht'') ietekmē pievienojies marksistiem. Šajā laikā viņš jau bijis visai redzams strādnieku kustības aktīvists, strādnieku izglītības biedrības priekšsēdētājs, ''Vācu strādnieku savienību'' (''Allgemeinen Deutschen Arbeitervereins'') pastāvīgās padomes (''Vereinstag Deutscher Arbeitervereine'') loceklis un 1867. gadā kā pirmais strādnieku pārstāvis ievēlēts [[Ziemeļvācijas savienība]]s [[Reihstāgs|Reihstāgā]]. 1869. gadā viņš piedalījās ''Vācijas sociāldemokrātiskās partijas'' (''Sozialdemokratische Partei Deutschlands'') dibināšanā. 1870. gada 26. novembrī Vācijas-Francijas kara laikā viņš Reihstāgā uzstājās ar runu pret karu, "nevis par naidošanos ar franču strādniekiem, bet apvienošanos ar tiem", tika arestēts, apsūdzēts par [[Monarhs|monarha]] apvainošanu un uz 2 gadiem ieslodzīts cietoksnī, pēc tam 9 mēnešus pavadīja cietumā (kur sarakstīja "Sieviete un sociālisms"). Saskaņā ar 1878. gada ''izņēmuma likumu pret sociālistiem'' tika izraidīts no Leipcigas un apmetās uz dzīvi Borsdorfā, kur apvienoja darbu savā darbnīcā ar politisko darbību. Par to 1883. gadā tika notiesāts uz 4 mēnešu, bet 1886. gadā uz 9 mēnešu ieslodzījumu. Cietumā pavadīto laiku Bēbelis veltīja pašmācībai, kā rezultātā sarakstīja "Musulmaņu arābu kultūras periods", kurā aplūkoja [[Musulmaņi|musulmaņu]] valstu vēsturi līdz XVI gs. Miris 1913. gada 13. augustā sanatorijā Pasugā, Šveicē. Bēbeļa teorētisko interešu centrā bija [[vēsturiskais materiālisms]]. Pētīja un rakstīja par sieviešu vienlīdzības nepieciešamību un sieviešu apspiešanas jautājumu, pauda ideju, ka sieviešu sociālajai un politiskajai diskriminācijai nav pamatotu iemeslu un sievietes gadsimtu gaitā ir vardarbīgi pakļautas vīriešu varai. Darbā "Sieviete un sociālisms" (1879.) pierādīja, ka ģimenes attiecības mainās atbilstoši ražošanas veida izmaiņām, ka sieviešu sociālā nevienlīdzība ir privātīpašuma dominēšanas sekas. Tāpēc sieviešu atbrīvošana ir daļa no problēmas par ekspluatācijas un sociālā jūga likvidēšanu. Karojošs ateists. Analizēja reliģiskās doktrīnas un pierādīja, ka reliģija esot tikai šķietamas laimes solījums, ilūzija, kas derīga valdošajām [[Šķira|šķirām]] kā to dominēšanu nodrošinošs līdzeklis. Oponēja [[Maltusisms|maltusismam]] un [[Revizionisms|revizionismam]]. |
== Literatūra == | == Literatūra == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 18. februāris, plkst. 14.38
Augusts Ferdinands Bēbelis (Ferdinand August Bebel, 1840.-13.08.1913.) - politiķis Vācijas impērijā, marksists. Dzimis 1840. gada 22. februārī Doicā pie Ķelnes (Deutz bei Köln). Tēvs, Johans Gotlobs (Johann Gottlob), bija apakšvirsnieks un ģimene dzīvoja kazarmās. Tēvs nomira 1844. gadā un māte, Vilhelmine Johanna (Wilhelmine Johanna) - 1853. gadā - pusaudzis bārenis iestājās par mācekli pie virpotāja, lai pelnītu sev iztiku. 18 gadu vecumā sācis apmeklēt dažādus strādnieku politiskos pulciņus, aizvien vairāk airaudamies ar sociālās vienlīdzības idejām. 1865. gadā Vilhelma Libknehta (Wilhelm Liebknecht) ietekmē pievienojies marksistiem. Šajā laikā viņš jau bijis visai redzams strādnieku kustības aktīvists, strādnieku izglītības biedrības priekšsēdētājs, Vācu strādnieku savienību (Allgemeinen Deutschen Arbeitervereins) pastāvīgās padomes (Vereinstag Deutscher Arbeitervereine) loceklis un 1867. gadā kā pirmais strādnieku pārstāvis ievēlēts Ziemeļvācijas savienības Reihstāgā. 1869. gadā viņš piedalījās Vācijas sociāldemokrātiskās partijas (Sozialdemokratische Partei Deutschlands) dibināšanā. 1870. gada 26. novembrī Vācijas-Francijas kara laikā viņš Reihstāgā uzstājās ar runu pret karu, "nevis par naidošanos ar franču strādniekiem, bet apvienošanos ar tiem", tika arestēts, apsūdzēts par monarha apvainošanu un uz 2 gadiem ieslodzīts cietoksnī, pēc tam 9 mēnešus pavadīja cietumā (kur sarakstīja "Sieviete un sociālisms"). Saskaņā ar 1878. gada izņēmuma likumu pret sociālistiem tika izraidīts no Leipcigas un apmetās uz dzīvi Borsdorfā, kur apvienoja darbu savā darbnīcā ar politisko darbību. Par to 1883. gadā tika notiesāts uz 4 mēnešu, bet 1886. gadā uz 9 mēnešu ieslodzījumu. Cietumā pavadīto laiku Bēbelis veltīja pašmācībai, kā rezultātā sarakstīja "Musulmaņu arābu kultūras periods", kurā aplūkoja musulmaņu valstu vēsturi līdz XVI gs. Miris 1913. gada 13. augustā sanatorijā Pasugā, Šveicē. Bēbeļa teorētisko interešu centrā bija vēsturiskais materiālisms. Pētīja un rakstīja par sieviešu vienlīdzības nepieciešamību un sieviešu apspiešanas jautājumu, pauda ideju, ka sieviešu sociālajai un politiskajai diskriminācijai nav pamatotu iemeslu un sievietes gadsimtu gaitā ir vardarbīgi pakļautas vīriešu varai. Darbā "Sieviete un sociālisms" (1879.) pierādīja, ka ģimenes attiecības mainās atbilstoši ražošanas veida izmaiņām, ka sieviešu sociālā nevienlīdzība ir privātīpašuma dominēšanas sekas. Tāpēc sieviešu atbrīvošana ir daļa no problēmas par ekspluatācijas un sociālā jūga likvidēšanu. Karojošs ateists. Analizēja reliģiskās doktrīnas un pierādīja, ka reliģija esot tikai šķietamas laimes solījums, ilūzija, kas derīga valdošajām šķirām kā to dominēšanu nodrošinošs līdzeklis. Oponēja maltusismam un revizionismam.
Literatūra
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 44.-45. lpp.
- Bēbelis A. Sieviete un sociālisms. – Rīga, 1912.
Resursi internetā par šo tēmu
- August Bebel biography and works- marxists.org
- Soma Marik. A Pioneering Male Socialist Feminist: The Recovery of August Bebel.
- Works by August Bebel at Project Gutenberg
