Atšķirības starp "Reke Johans Fridrihs fon" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Johans | + | '''Johans Fridrihs fon Reke''' (''Johan Friedrich von der Recke'', 1764.–1846.) - [[Baltijas guberņas|Baltijas provinču]] muižnieks, vēsturnieks autodidakts un kolekcionārs. Dzimis 1764. gada 1. jūlijā [[Mītava]]s birģermeistara ģimenē. 1779.–1781. gadā mācījies Mītavas Pētera akadēmijā (''Academia Petrina''), pēc tam Getingenes universitātē studējis vēsturi, statistiku, filozofiju un mākslu. 1787. gadā iestājās Kurzemes hercoga dienestā. 1788. gadā kļuva par pēdējā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[Hercogs|hercoga]] [[Bīrons Pēteris Ernsts, Kurzemes hercogs|Pētera Bīrona]] arhīva sekretāru. 1795. gadā, pēc hercogistes pievienošanas [[Krievijas impērija]]i, palika valsts dienestā un 1796.–1801. gados pildīja [[Kurzemes guberņa]]s valdes sekretāra pienākumus. 1801.–1826. gados bija Kurzemes kamerālvaldes padomnieks. Viens no [[Kurzemes literatūras un mākslas biedrība]]s un Kurzemes provinciālmuzeja dibinātājiem. 1824. gadā par nopelniem 35 gadus garajā valsts darbā viņu iecēla valsts padomnieka kārtā un apbalvoja ar IV šķiras Sv. Vladimira ordeni. No 1824. gada 2. septembra līdz 1825. gada 25. februārim fon Reke bija Kurzemes vicegubernatora vietas izpildītājs. 1826. gadā atstāja valsts dienestu. Kopā ar kopā ar K.E. Napierski (Napiersky) sarakstīja “Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrten- Lexikon der Provinzen Livland, Estland und Kurland” četru sējumu enciklopēdisko vārdnīcu, kas tika izdota 1827.–1832. gados. 1834. gadā fon Reke tika iecelts par Getingenes universitātes filozofijas doktoru, bija daudzu ārzemju un Baltijas zinātnisko biedrību goda biedrs vai biedrs, Parīzes vēstures institūta un Pēterburgas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis. Miris 1846. gada 13. septembrī. |
[[Kategorija:R]] | [[Kategorija:R]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 25. februāris, plkst. 15.12
Johans Fridrihs fon Reke (Johan Friedrich von der Recke, 1764.–1846.) - Baltijas provinču muižnieks, vēsturnieks autodidakts un kolekcionārs. Dzimis 1764. gada 1. jūlijā Mītavas birģermeistara ģimenē. 1779.–1781. gadā mācījies Mītavas Pētera akadēmijā (Academia Petrina), pēc tam Getingenes universitātē studējis vēsturi, statistiku, filozofiju un mākslu. 1787. gadā iestājās Kurzemes hercoga dienestā. 1788. gadā kļuva par pēdējā Kurzemes un Zemgales hercogistes hercoga Pētera Bīrona arhīva sekretāru. 1795. gadā, pēc hercogistes pievienošanas Krievijas impērijai, palika valsts dienestā un 1796.–1801. gados pildīja Kurzemes guberņas valdes sekretāra pienākumus. 1801.–1826. gados bija Kurzemes kamerālvaldes padomnieks. Viens no Kurzemes literatūras un mākslas biedrības un Kurzemes provinciālmuzeja dibinātājiem. 1824. gadā par nopelniem 35 gadus garajā valsts darbā viņu iecēla valsts padomnieka kārtā un apbalvoja ar IV šķiras Sv. Vladimira ordeni. No 1824. gada 2. septembra līdz 1825. gada 25. februārim fon Reke bija Kurzemes vicegubernatora vietas izpildītājs. 1826. gadā atstāja valsts dienestu. Kopā ar kopā ar K.E. Napierski (Napiersky) sarakstīja “Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrten- Lexikon der Provinzen Livland, Estland und Kurland” četru sējumu enciklopēdisko vārdnīcu, kas tika izdota 1827.–1832. gados. 1834. gadā fon Reke tika iecelts par Getingenes universitātes filozofijas doktoru, bija daudzu ārzemju un Baltijas zinātnisko biedrību goda biedrs vai biedrs, Parīzes vēstures institūta un Pēterburgas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis. Miris 1846. gada 13. septembrī.
