Atšķirības starp "Džordžs I, Lielbritānijas karalis" versijām
m |
m |
||
| 33. rindiņa: | 33. rindiņa: | ||
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | 1727. gada 11. jūnijā | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | 1727. gada 11. jūnijā | ||
|} | |} | ||
| − | '''Džordžs I''' (''Georg Ludwig of Hanover'' or ''George Louis'', 1660.-1727.), Kalenbergas [[hercogs]] (23.01.1698.-07.09.1708.) un [[Hanovere]]s [[kūrfirsts]] (07.09.1708.-11.06.1727.), Lineburgas-Celles hercogs (28.08.1705.-07.09.1708.), [[Lielbritānijas karaliste|Lielbritānijas]] karalis un [[Īrijas karaliste]] | + | '''Džordžs I''' (''Georg Ludwig of Hanover'' or ''George Louis'', 1660.-1727.), Kalenbergas [[hercogs]] (23.01.1698.-07.09.1708.) un [[Hanovere]]s [[kūrfirsts]] (07.09.1708.-11.06.1727.), Lineburgas-Celles hercogs (28.08.1705.-07.09.1708.), [[Lielbritānijas karaliste|Lielbritānijas]] [[karalis]] un [[Īrijas karaliste|Īrijas]] karalis (01.08.1714.-11.06.1727.). Braunšveigas-Kalenbergas hercoga, pirmā Hanoveres kūrfirsta Ernsta Augusta (''Ernst August von Braunschweig-Calenberg, der erste Kurfürst von Hannover'') un Sofijas (''Sophie, Prinzessin von der Pfalz'') vecākais dēls. Dzimis 1660. gada 28. maijā (7. jūnijā p.j.st.) Osnabrikas pilī, Hanoverē. Guvis pamatā militāru izglītību, Georgs Ludvigs (''Georg Ludwig'') jau 15 gadu vecumā uzsāka militāro dienestu. Vēlākos gados piedalījās Žečpospoļitas karaļa Jana Sobeska karos ar turkiem, pēc tam piedalījās karadarbībā pret Franciju. 1682. Gadā apprecējās ar savu māsīcu Sofiju Doroteju, Braunšveigas_Lineburgas-Celles princesi (''Prinzessin Sophie Dorothea von Braunschweig-Lüneburg-Celle'', 1666.-1726.). Attiecības laulāto starpā bijušas ļoti sliktas, līdz 1694. gadā Georgs Ludvigs šķīra laulību un, apsūdzējis sievu laulības pārkāpšanā, lika ieslodzīt to uz mūžu Āldenas pilī (''Schloss Ahlden''), kur tā mira pēc 32 gadiem, 1726. gada 13. novembrī (tas gan nekavēja Georgam mantot sava sievastēva zemes 1705. gadā). 1698. gadā Georgs Ludvigs mantoja tēva zemes, bet 1699. gadā kronējās par kūrfirstu. 1714. gadā kā vienīgais pretendents (1701. gada ''Aktā par valsts iekārtu'' – ''Act of Settlement'', - bija minēts kā trešais kandidāts pēc Annas un viņa paša mātes Sofijas, kuras abas mira 1714. gadā) kāpa Lielbritānijas tronī, kronējoties kā Džordžs I. Valdīšanas laiks pagāja ļoti saspringtā iekšpolitikā, kam par iemeslu bija nemitīgās sazvērestības un [[Jakobiti|jakobitu]] centieni gāzt viņu no troņa (1715., 1719., 1727.). Var teikt, ka Hanoveres dinastijai saglabāt troni palīdzēja tikai [[Vigi|vigu]] atbalsts un Roberta Volpola diplomāta talants. Pats Džordžs nebija populārs kā karalis. Angļu valodu tā arī neiemācījies, ar ministriem un Parlamentu viņš sarunājās tikai vāciski vai latīniski, un šķiet, nesaprata un nevēlējās saprast valsti, kur valdīja. |
{{Ksākums}} | {{Ksākums}} | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 27. februāris, plkst. 11.55
| Valda | 01.08.1714.- 11.06.1727. |
| Kronēšana | 20.10.1714. |
| Sieva | Sofija Doroteja |
| Bērni |
|
| Karaliskais nams | Hanoveres dinastija |
| Tēvs | Ernsts Augusts |
| Māte | Sofija |
| Dzimis | 1660. gada 28. maijā |
| Miris | 1727. gada 11. jūnijā |
Džordžs I (Georg Ludwig of Hanover or George Louis, 1660.-1727.), Kalenbergas hercogs (23.01.1698.-07.09.1708.) un Hanoveres kūrfirsts (07.09.1708.-11.06.1727.), Lineburgas-Celles hercogs (28.08.1705.-07.09.1708.), Lielbritānijas karalis un Īrijas karalis (01.08.1714.-11.06.1727.). Braunšveigas-Kalenbergas hercoga, pirmā Hanoveres kūrfirsta Ernsta Augusta (Ernst August von Braunschweig-Calenberg, der erste Kurfürst von Hannover) un Sofijas (Sophie, Prinzessin von der Pfalz) vecākais dēls. Dzimis 1660. gada 28. maijā (7. jūnijā p.j.st.) Osnabrikas pilī, Hanoverē. Guvis pamatā militāru izglītību, Georgs Ludvigs (Georg Ludwig) jau 15 gadu vecumā uzsāka militāro dienestu. Vēlākos gados piedalījās Žečpospoļitas karaļa Jana Sobeska karos ar turkiem, pēc tam piedalījās karadarbībā pret Franciju. 1682. Gadā apprecējās ar savu māsīcu Sofiju Doroteju, Braunšveigas_Lineburgas-Celles princesi (Prinzessin Sophie Dorothea von Braunschweig-Lüneburg-Celle, 1666.-1726.). Attiecības laulāto starpā bijušas ļoti sliktas, līdz 1694. gadā Georgs Ludvigs šķīra laulību un, apsūdzējis sievu laulības pārkāpšanā, lika ieslodzīt to uz mūžu Āldenas pilī (Schloss Ahlden), kur tā mira pēc 32 gadiem, 1726. gada 13. novembrī (tas gan nekavēja Georgam mantot sava sievastēva zemes 1705. gadā). 1698. gadā Georgs Ludvigs mantoja tēva zemes, bet 1699. gadā kronējās par kūrfirstu. 1714. gadā kā vienīgais pretendents (1701. gada Aktā par valsts iekārtu – Act of Settlement, - bija minēts kā trešais kandidāts pēc Annas un viņa paša mātes Sofijas, kuras abas mira 1714. gadā) kāpa Lielbritānijas tronī, kronējoties kā Džordžs I. Valdīšanas laiks pagāja ļoti saspringtā iekšpolitikā, kam par iemeslu bija nemitīgās sazvērestības un jakobitu centieni gāzt viņu no troņa (1715., 1719., 1727.). Var teikt, ka Hanoveres dinastijai saglabāt troni palīdzēja tikai vigu atbalsts un Roberta Volpola diplomāta talants. Pats Džordžs nebija populārs kā karalis. Angļu valodu tā arī neiemācījies, ar ministriem un Parlamentu viņš sarunājās tikai vāciski vai latīniski, un šķiet, nesaprata un nevēlējās saprast valsti, kur valdīja.
| Priekštecis: Anna |
Lielbritānijas karalis 1714.-1727. |
Pēctecis: Džordžs II |
Literatūra
- Beattie, John M. The English Court in the Reign of George I. Cambridge: Cambridge University Press. 1967
- Marlow, Joyce; Introduction by Antonia Fraser (1973). The life and times of George I. London: Weidenfeld and Nicolson. ISBN 0297765922.
- Hatton, Ragnhild. George I: Elector and King. London: Thames and Hudson. 1978 ISBN 050025060X.
- Williams, Basil; Revised by C. H. Stuart. The Whig Supremacy 1714–1760. Second edition. Oxford: Oxford University Press. 1962
