Atšķirības starp "Viljams III, Anglijas karalis" versijām

Versija, kas saglabāta 2009. gada 2. marts, plkst. 16.57

Viljams III

valda	13.02.1689. – 8.03.1702.
kronēšana	11.04.1689.
sieva	Marija II
bērni	nav
karaliskais nams	Oranijas-Nasavas dinastija
tēvs	Vilhelms II
māte	Marija Henriete
dzimis	14.11.(4.11.p.v.st.)1650.
miris	8.03.1702.

Viljams III (William III, King of England, Scotland and Ireland Stadtholder of Holland, Zeeland, Utrecht, Guelders, and Overijssel) jeb Oranijas Vilhelms (Willem van Oranje) - Oranžas princis (Prince of Orange, 1650.–1702.), Bredas barons (Baron of Breda, 1650.–1702.), Anglijas, Īrijas un Skotijas karalis (1689.–1702.), Holandes un Zēlandes stadholders (Stadtholder of Holland and Zealand, 1672.–1702.), Utrehtas stadholders (Stadtholder of Utrecht, 1674.–1702.), Gelderas un Overiselas stadholders (Stadtholder of Guelders and Overijssel, 1675.–1702.). Princis Vilhelms Henrihs (hol. Willem Hendrik, Prins van Oranje) Oranijas prinča Vilhelma II (hol. Willem II van Oranje, 1626.-1650.) un Marijas Henrietes (angl. Mary Henriete Stuart, Princess Royal, Princess of Orange and Countess of Nassau, 1631.-1660.) dēls. 1672. gadā ievēlēts par Nīderlandes apvienoto provinču stadholderu. 1677. gadā Vilhelms Henrihs apprecējās ar Jorkas hercoga Džeimsa (James, Duke of York) meitu Mariju Stjuarti (Lady Mary of York). 1688. gadā notika t.s. Slavenās revolūcijas (Glorious Revolution), valsts apvērsums, kad Parlamenta toriju frakcija un Anglikāņu Baznīcas augstākā garīdzniecība aicināja Oranijas Vilhelmu kāpt Anglijas tronī. 5. novembrī princis Vilhelms Henrihs ieradās Britānijas ostā Torbē ar savu armiju (40 000 kājnieku un 5000 jātnieku). Praktiski nesastopot pretestību, viņš ieņēma valsts centrālo un dienvidu daļu un galvaspilsētu Londonu. Karalis Džeimss II ar līdzgaitniekiem un ģimeni pameta karalisti, patvērumu rodot Francijā. Janvārī Parlaments pasludināja Vilhelmu un Mariju par Anglijas monarhiem. 11.04.1689. 11. aprīlī tie kronējās kā Viljams III un Marija II. Pirmie valdīšanas gadi pagāja apspiežot gāztā karaļa piekritēju pretošanos Skotijā - kuru pakļaut izdevās 1689. g., - un Īrijā - kuru pakļāva pēc kaujas pie Boinas (Battle of the Boyne) 1690. gadā. Tomēr jakobitu sazvērnieku draudi bija aktuāli visu viņa valdīšanas laiku. Lai pretstāvētu Francijai, kas neatzina apvērsuma leģitimitāti, pēc Viljama III gribas tika izveidota spēcīgākā kara flote Anglijas vēsturē. Būdams talantīgs diplomāts, izveidoja un zināmā mērā vadīja pret Franciju vērstu valstu koalīciju (Sv. Romas impērija, Spānijas karaliste, Savoja, virkne vācu un itāļu valstiņu, kā Zviedrijas karaliste). Valsts iekšpolitikā Viljama III valdīšanas laikā norisa neatgriezeniska pāreja uz konstitucionālo monarhiju. 1689. gadā tika pieņemts Tiesību Bills (Bill of Rights) un virkne citu likumdošanas aktu, kas noteica turpmāko britu konstitucionālo tiesību sistēmas attīstību. Pozitīva nozīme bija arī 1689. gada "Ticības iecietības aktam" (Act of Toleration), kas mazliet samazināja katoļu diskrimināciju Lielbritānijā. 1694. gadā ar karaļa atbalstu tika izveidota "Anglijas banka" (Bank of England). 1701. gadā tika pieņemts "Akts par valsts iekārtu" (Act of Settlement), kas definēja monarha un Parlamenta lomu valstī un ietekmes sfēras. Miris 1702. gada 8. martā no plaušu karsoņa (kas bija kā komplikācija kritienā no zirga salauztajam plecam).

император, Испания, Голландия, Савойя, некоторые мелкие немецкие князья, итальянские государи и, что особенно важно, Швеция, давнишний «друг» Франции

Literatūra

• Redefining William III. The Impact of the King-Stadholder in International Context. / Edited by Esther Mijers, University of Reading, UK and David Onnekink, Universiteit Utrecht/Universiteit Leiden, The Netherlands - Ashgate, 2007, ISBN 978-0-7546-5028-7
• William III of England and the House of Orange (1650-1702). / The Harper Encyclopedia of Military Biography Edition, 1992, p. 799
• Burton Ivor F. Political Parties in the Reigns of William III and Anne: the evidence of division lists. - University of London, Athlone Press, London, 1968
• Thomson Mark Almeras. William III and Louis XIV: essays 1680-1720. - University of Toronto Press, Toronto, 1968
• Ogg David. William III. - Collier Books, New York, 1967
• Guttridge G.H. The colonial policy of William III in America and the West Indies. - Cass, London, 1966
• Jones D.W., War and economy in the age of William III and Marlborough. - Blackwell, Oxford, 1988
• Claydon Tony. William III and the godly revolution. - Cambridge University Press, Cambridge/New York, 1996
• Pinkham Lucile. William III and the respectable revolution. - Archon Books, 1969
• Turberville Arthur Stanley. The House of Lords in the reign of William III. - Greenwood Press, Westport, 1970
• Baxter Stephen Bartow. William III and the defense of European liberty, 1650-1702. - Harcourt, Brace & World, New York, 1966
• Ehrman John. The navy in the War of William III, 1689-1697. - Cambridge University Press, Cambridge, 1953
• Cathcart Rex. William III & Ireland. - Eason, Dublin, 1990
• Bowen Marjorie. William, Prince of Orange, 1650-1673. - London/New York, 1928

• Eckhart Hellmuth. Wilhelm III und Maria II 1689–1702 und 1689–1694. / Englische Könige und Königinnen. Peter Wende (Hrsg.) - C.H. Beck, München, 1998, ISBN 3-406-43391-X
• Marita A. Panzer. Englands Königinnen. Von den Tudors zu den Windsors. - Piper Verlag, München, 2003, ISBN 3-492-23682-0

• Ивонина Л.И. Вильгельм III Оранский. // Вопросы истории, № 3 (1998), стр. 154-159

Resursi internetā par šo tēmu

• The House of Orange and Nassau
• Duch Royal House
• Correspondentie van Willem III en van Hans Willem Bentinck, eersten graaf van Portland. - Instituut voor Nederlandse Geschiedenis

• Paleis Het Loo

• Wilhelm III von Oranien, Statthalter der Niederlande, (usurpatorischer) König von England und Schottland - Biographisch-Bibliographisches Kirchenlexikon
• Druckschriften von und über Wilhelm III - Das Verzeichnis der im deutschen Sprachraum erschienenen Drucke des 17. Jahrhunderts

• Вильгельм III Оранский - Словари и энциклопедии на Академике
• Вильгельм III Оранский - К.Рыжов. Все монархи мира. Западная Европа
• Осокина И. Вильгельм III Оранский и европейское равновесие сил на рубеже 17-18 столетий