Atšķirības starp "Ketlers Fridrihs Vilhelms, Kurzemes hercogs" versijām
m (→Komentāri) |
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
||
| 44. rindiņa: | 44. rindiņa: | ||
* [http://valoda.ailab.lv/latval/vispareji/teksti/t06.htm Rozanova J. Anna, Kurzemes hercogiene.] | * [http://valoda.ailab.lv/latval/vispareji/teksti/t06.htm Rozanova J. Anna, Kurzemes hercogiene.] | ||
| − | [[Kategorija: | + | [[Kategorija:K]] |
Versija, kas saglabāta 2009. gada 2. marts, plkst. 20.25
| |
| valda | 22.01.1698.-21.01.1711. |
| laulība | Anna no Krievijas |
| bērni | nav |
| dzimta | Ketleru dinastija |
| tēvs | Fridrihs Kazimirs |
| māte | Elizabete Sofija no Brandenburgas |
| dzimis | 1692. Mītavā |
| miris | 21.01.1711. |
Fridrihs III Vilhelms Ketlers (Friedrich III Wilhelm von Kettler, 1692.-1711.) - Kurzemes un Zemgales hercogistes hercogs no 1698. gada 22. janvāra līdz 1711. gada 21. janvārim. Pusaudža gadus pavadījis Prūsijā, kurp ģimene pārcēlās pēc tēva nāves. Izglītību ieguva Erlangas Bruņinieku akadēmijā. Hercogistes padome 1709. gadā atzina Fridrihu Vilhelmu par pilngadīgu, un jau oktobrī Marienverderas pilsētiņā Austrumprūsijā, kur tika akceptēta vienošanās par pilngadīgu atzīto septiņpadsmitgadīgo Frīdriha Vilhelma apprecināšanu ar Krievijas cara Pētera I pusbrāļa Joana meitu Annu (1693.-1740.). Atgriezās hercogistē 1710. gada maijā, 21. jūlijā parakstīja laulību līgumu, bet rudenī devās uz Krieviju, kur 31. oktobrī apprecējies ar Romanovu dinastijas princesi Annu (1693.-1740.), taču atceļā no kāzām Frīdrihs Vilhelms piepeši nomira.
Komentāri
1710. gadā hercogistes slavas laiku piemiņai nodibināja Atzinības ordeni (Ordre de la Reconnaissance), pēc kura vizuālā parauga 1938. gadā Latvijas Republikā tika izveidots apbalvojums ar nosaukumu Atzinības krusts (Croix de la Reconnaissance).
1711. gada oktobrī notika saderināšanās ceremonija, bet 13. novembrī - kāzas Meņšikovu pilī Pēterburgā. Viņus laulāja pēc pareizticīgo un luterāņu rituāla. Bija panākta vienošanās, ka Anna, iziedama pie vīra, saglabās savu ticību, tomēr laulībā dzimušie dēli pieņems luterticību, turpretī meitām jābūt kristītām pareizticībā. Pūrā līgava dabūs 200 000 rubļu, bet, ja, Dievs nedod, hercogs nomirs, neatstājis pēctečus, viņa atraitne no Krievijas kases iztikai saņems 40 000 rubļu katru gadu. Bez tam viņai mūža pārvaldē paliek Jelgavas pils un atraitnes muiža Kurzemē.
| Priekštecis: Fridrihs Kazimirs |
Kurzemes un Zemgales hercogs 1698.-1711. |
Pēctecis: Ferdinands |
