Atšķirības starp "Livonijas konstitūcijas" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Livonijas konstitūcijas''' (viduslat. ''Constitutiones Livoniae'') - 1582. gada 4. decembrī [[Žečpospoļita]]s karaļa [[Stefans Batorijs (Žečpospoļitas karalis)|Stefana Batorija]] izdotie likumi par [[Pārdaugavas hercogiste]]s administratīvo un tiesu iekārtu ([[Muižniecība|muižnieku]] strīdu izstiesāšanu īpašās tiesās). [[Landtāgs|Landtāgus]] pārveidoja par provinces [[Konvents|konventiem]] jeb [[Seimiks|seimikiem]], kur katrs seimiks sūtīja 6 delegātus uz Žečpospoļitas [[Seims|Seimu]]. Teritorija tika iedalīta 3 [[Prezidāts|prezidātos]] (Cēsu, Tērbatas un Pērnavas).<ref> | + | '''Livonijas konstitūcijas''' (viduslat. ''Constitutiones Livoniae'') - 1582. gada 4. decembrī [[Žečpospoļita]]s karaļa [[Stefans Batorijs (Žečpospoļitas karalis)|Stefana Batorija]] izdotie likumi par [[Pārdaugavas hercogiste]]s administratīvo un tiesu iekārtu ([[Muižniecība|muižnieku]] strīdu izstiesāšanu īpašās tiesās). [[Landtāgs|Landtāgus]] pārveidoja par provinces [[Konvents|konventiem]] jeb [[Seimiks|seimikiem]], kur katrs seimiks sūtīja 6 delegātus uz Žečpospoļitas [[Seims|Seimu]]. Teritorija tika iedalīta 3 [[Prezidāts|prezidātos]] (Cēsu, Tērbatas un Pērnavas).<ref>Cēsu prezidātā ietilpa zemes starp Daugavu un Gauju, ietverot arī Viļakas, Rēzeknes, Ludzas, Alūksnes un Gaujienas pilis ar novadiem. Tērbatas prezidātā ietilpa agrākā Tērbatas biskapija, pievienojot vēl arī bijušosOrdeņa īpašumus, kas ar to robežojās. Pērnavas prezidātā ietilpa teritorija starp Gauju, Virtsjervas ezeru un jūru.</ref>, kas sīkāk tika iedalīti [[Stārastija|stārastijās]].<ref>Saskaņā ar t.s. 1589. gada [[Livonijas ordinācijas|Pirmo Livonijas ordināciju]] (''Ordinationes Livoniae I'') bija jābūt 26 stārastijām, taču to skaits ik pa laikam mainījās.</ref> Agrākās [[Livonijas tiesības]] tika atstātas spēkā, papildinot ar Žečpospoļitas tiesību aktiem un jaunām iestādēm: |
* [[Zemes tiesa]], viena katrā prezidiātā, kuras sastāvu iecēla karalis; | * [[Zemes tiesa]], viena katrā prezidiātā, kuras sastāvu iecēla karalis; | ||
* [[Subkamerārijs]] - īpaša amatpersona, ko iecēla karalis katrā prezidātā, - dižciltīgo muižnieku muižu robežlietu izskatīšanai; | * [[Subkamerārijs]] - īpaša amatpersona, ko iecēla karalis katrā prezidātā, - dižciltīgo muižnieku muižu robežlietu izskatīšanai; | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 18. marts, plkst. 07.30
Livonijas konstitūcijas (viduslat. Constitutiones Livoniae) - 1582. gada 4. decembrī Žečpospoļitas karaļa Stefana Batorija izdotie likumi par Pārdaugavas hercogistes administratīvo un tiesu iekārtu (muižnieku strīdu izstiesāšanu īpašās tiesās). Landtāgus pārveidoja par provinces konventiem jeb seimikiem, kur katrs seimiks sūtīja 6 delegātus uz Žečpospoļitas Seimu. Teritorija tika iedalīta 3 prezidātos (Cēsu, Tērbatas un Pērnavas).[1], kas sīkāk tika iedalīti stārastijās.[2] Agrākās Livonijas tiesības tika atstātas spēkā, papildinot ar Žečpospoļitas tiesību aktiem un jaunām iestādēm:
- Zemes tiesa, viena katrā prezidiātā, kuras sastāvu iecēla karalis;
- Subkamerārijs - īpaša amatpersona, ko iecēla karalis katrā prezidātā, - dižciltīgo muižnieku muižu robežlietu izskatīšanai;
- Konventa tiesa - apelācijas instance (priekšsēdētājs pats administrators vai karaļa komisārs), kas sanāca 2 reizes gadā;
- Augstākais tribunāls, 1600. g. izveidots konventa tiesas vietā;
- Karaliskā tiesa, kas Varšavā pieņēma izskatīšanai tikai konventa tiesas pārsūdzības dižciltīgo muižnieku mantošanas lietās;
- Rīgas rāte, augstākais tiesas orgāns pilsētā;
- Burggrāfa tiesa, izstiesāja muižnieku un citu nepilsētnieku izdarītos kriminālnoziegumus.
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Cēsu prezidātā ietilpa zemes starp Daugavu un Gauju, ietverot arī Viļakas, Rēzeknes, Ludzas, Alūksnes un Gaujienas pilis ar novadiem. Tērbatas prezidātā ietilpa agrākā Tērbatas biskapija, pievienojot vēl arī bijušosOrdeņa īpašumus, kas ar to robežojās. Pērnavas prezidātā ietilpa teritorija starp Gauju, Virtsjervas ezeru un jūru.
- ↑ Saskaņā ar t.s. 1589. gada Pirmo Livonijas ordināciju (Ordinationes Livoniae I) bija jābūt 26 stārastijām, taču to skaits ik pa laikam mainījās.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 41. lpp.
