Atšķirības starp "Buržuāziskā revolūcija" versijām

'''Buržuāziskā revolūcija''' - lielāko tiesu [[Marksisms|marksistiskajā]] [[Historiogrāfija|historiogrāfijā]] lietots termins, lai atšķirtu no t.s. ''[[Proletāriskā revolūcija|proletāriskajām]]'' jeb ''[[Sociālistiskā revolūcija|sociālistiskajām]]'' revolūcijām - sociālās [[revolūcija]]s tips, kuras galvenais "dzinējspēks" ir t.s. ''[[buržuāzija]]'' jeb ''Trešā kārta'', bez plašu tautas masu piedalīšanās. Šādas revolūcijas mērķis ir atrisināt pretrunas starp ražošanas spēkiem un feodālo vai pusfeodālo ekonomisko un politisko iekārtu, bruņotā vai uz spēka balstītā reformu ceļā likvidējot valsts iekārtā pastāvošos šķēršļus [[Kapitālisms|kapitālisma]] netraucētai attīstībai. Tas, ka šādā revolūcijā varēja realizēt uz sociālo vienlīdzību vērstus antikapitālistiskus pasākumus, nemaina to "buržuāzisko" raksturu, jo tās neskāra buržuāziskās sabiedrības pamatu - ražošanas līdzekļu privātīpašumu. Atkarībā no laika, vietas un mērķiem, mainījās šo revolūciju raksturs, nosakot visai lielu ''buržuāzisko revolūciju'' formu daudzveidību. Marksistiskā historiogrāfija klasificēja tās "'''buržuāzijas virsslāņu'''" un "'''buržuāziski demokrātiskajās'''" revolūcijās. T.s. ''buržuāzijas virsslāņu'' revolūcija notiek buržuāzijas hegemonijas apstākļos drīzāk kā valsts apvērsums vai valsts varas īstenota iekārtas maiņa, kurā nepiedalās tautas masas, piemēram, [[Slavenā revolūcija]] (1688.) [[Anglijas karaliste|Anglijas karalistē]], [[Meidzi revolūcija]] (1867.-1868.) [[Japānas impērija|Japānas impērijā]], [[Jaunturku revolūcija]] (1908.) [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]], kā arī virkne XIX-XX gs. revolūciju, kuru mērķis bija feodālisma institūtu likvidēšana un nacionālas valsts izveidošana. ''Buržuāziski demokrātiskajām'' revolūcijām raksturīga lielāka tautas masu iesaistīšanās un pēc revolūcijas uzvaras ievērojami plašākas sociālās reformas, rēķinoties arī ar proletariāta un [[zemniecība]]s vajadzībām (piemēram, [[Lielā Francijas revolūcija]] (1789.-1799.) [[Francijas karaliste|Francijas karalistē]] un [[Februāra buržuāziskā revolūcija Krievijā|Februāra revolūcija]] (1917.) [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]]. [[Kolonija|Kolonijās]] un atkarīgajās teritorijās tām lielāko tiesu bija nacionālistisks raksturs un mērķis atbrīvoties no [[metropole]]s diktāta ekonomikā un kultūras dzīvē. Šo revolūciju rezultātā veidojās neatkarīgas nacionālās [[demokrātija]]s valstis.

'''Buržuāziskā revolūcija''' - lielāko tiesu [[Marksisms|marksistiskajā]] [[Historiogrāfija|historiogrāfijā]] lietots termins, lai atšķirtu no t.s. ''[[Proletāriskā revolūcija|proletāriskajām]]'' jeb ''[[Sociālistiskā revolūcija|sociālistiskajām]]'' revolūcijām - sociālās [[revolūcija]]s tips, kuras galvenais "dzinējspēks" ir t.s. ''[[buržuāzija]]'' jeb ''Trešā kārta'', bez plašu tautas masu piedalīšanās. Šādas revolūcijas mērķis ir atrisināt pretrunas starp ražošanas spēkiem un feodālo vai pusfeodālo ekonomisko un politisko iekārtu, bruņotā vai uz spēka balstītā reformu ceļā likvidējot valsts iekārtā pastāvošos šķēršļus [[Kapitālisms|kapitālisma]] netraucētai attīstībai. Tas, ka šādā revolūcijā varēja realizēt uz sociālo vienlīdzību vērstus antikapitālistiskus pasākumus, nemaina to "buržuāzisko" raksturu, jo tās neskāra buržuāziskās sabiedrības pamatu - ražošanas līdzekļu privātīpašumu. Atkarībā no laika, vietas un mērķiem, mainījās šo revolūciju raksturs, nosakot visai lielu ''buržuāzisko revolūciju'' formu daudzveidību. Marksistiskā historiogrāfija klasificēja tās "'''buržuāzijas virsslāņu'''" un "'''buržuāziski demokrātiskajās'''" revolūcijās. T.s. ''buržuāzijas virsslāņu'' revolūcija notiek buržuāzijas hegemonijas apstākļos drīzāk kā valsts apvērsums vai valsts varas īstenota iekārtas maiņa, kurā nepiedalās tautas masas, piemēram, [[Slavenā revolūcija]] (1688.) [[Anglijas karaliste|Anglijas karalistē]], [[Meidzi revolūcija]] (1867.-1868.) [[Japānas impērija|Japānas impērijā]], [[Jaunturku revolūcija]] (1908.) [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]], kā arī virkne XIX-XX gs. revolūciju, kuru mērķis bija feodālisma institūtu likvidēšana un nacionālas valsts izveidošana. ''Buržuāziski demokrātiskajām'' revolūcijām raksturīga lielāka tautas masu iesaistīšanās un pēc revolūcijas uzvaras ievērojami plašākas sociālās reformas, rēķinoties arī ar proletariāta un [[zemniecība]]s vajadzībām (piemēram, [[Lielā Francijas revolūcija]] (1789.-1799.) [[Francijas karaliste|Francijas karalistē]] un [[Februāra buržuāziskā revolūcija Krievijā|Februāra revolūcija]] (1917.) [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]]. [[Kolonija|Kolonijās]] un atkarīgajās teritorijās tām lielāko tiesu bija nacionālistisks raksturs un mērķis atbrīvoties no [[metropole]]s diktāta ekonomikā un kultūras dzīvē. Šo revolūciju rezultātā veidojās neatkarīgas nacionālās [[demokrātija]]s valstis.

* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 57. lpp.

* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. – Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 57. lpp.

* Birziņa L. Lielā franču buržuāziskā revolūcija (1789 - 1794) - Avots, Rīga, 1989.

* Birziņa L. Lielā franču buržuāziskā revolūcija (1789 - 1794) - Avots, Rīga, 1989.

[[Kategorija:Apvērsumi un revolūcijas]]

[[Kategorija:Apvērsumi un revolūcijas]]