Atšķirības starp "Gotharda privilēģija" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Gotharda privilēģija''' (vidusl.lat. ''Privilegium Gothardinum'') - 1570. gadā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[Landtāgs|landtāgā]] sastādīts, vēlāk [[Hercogs|hercoga]] kā arī hercogistes [[Senjors|senjora]] Polijas [[Karalis|karaļa]] un Lietuvas [[Kņazs|lielkņaza]] parakstīts akts, kurā [[Lēnis|lēņu]] muižas Kurzemē un Zemgalē pasludināja par to lietotāju muižnieku privātīpašumu. | + | '''Gotharda privilēģija''' (vidusl.lat. ''Privilegium Gothardinum'') - 1570. gadā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s [[Landtāgs|landtāgā]] sastādīts, vēlāk [[Hercogs|hercoga]] [[Gothards Ketlers|Gotjarda]] kā arī hercogistes [[Senjors|senjora]] Polijas [[Karalis|karaļa]] un Lietuvas [[Kņazs|lielkņaza]] parakstīts akts, kurā [[Lēnis|lēņu]] muižas Kurzemē un Zemgalē pasludināja par to lietotāju muižnieku privātīpašumu. |
== Komentāri == | == Komentāri == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 27. marts, plkst. 06.39
Gotharda privilēģija (vidusl.lat. Privilegium Gothardinum) - 1570. gadā Kurzemes un Zemgales hercogistes landtāgā sastādīts, vēlāk hercoga Gotjarda kā arī hercogistes senjora Polijas karaļa un Lietuvas lielkņaza parakstīts akts, kurā lēņu muižas Kurzemē un Zemgalē pasludināja par to lietotāju muižnieku privātīpašumu.
Komentāri
Muižniekus apveltīja ar tiesu varu pār to muižu dzimtcilvēkiem (ar tiesībām pat piespriest nāvessodu - muižnieku muižu zemnieki nevarēja sūdzēties nevienā valsts tiesā), piešķīra muižniekiem tiesības pārvadāt preces un tirgoties bez nodokļu maksas, ierīkot krogus u.c. privilēģijas.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 16. lpp.
