Atšķirības starp "Izraēļu valsts" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (→‎Literatūra)
m
43. rindiņa: 43. rindiņa:
 
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Palestine_1020_BC.jpg|200px]]
 
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Palestine_1020_BC.jpg|200px]]
 
|}
 
|}
−
'''Izraēļu valsts''' (ivr. ממלכת ישראל‎; angl. 'Kingdom of Israel'', vāc. ''Königreich Israel'', fr. ''Royaume d'Israël'', kr. ''Израильское царство'') - valsts [[Palestīna]]s ziemeļos 1060.-722. g.p.m.ē. Tās teritorija izveidojās, [[senebreji|senebreju]] ciltīm XII gs.p.m.ē. uzsākot [[Palestīna]]s iekarošanu un vietējo tautu un cilšu [[Pilsētvalsts|pilsētvalstu]] pakļaušanu. Par valstisku veidojumu uzskatāma aptuveni no XI gs. p.m.ē. otrās puses. Pirmais senebreju [[valdnieks]], saskaņā ar [[Bībele|Bībelē]] ietvertajiem senebreju hroniku fragmentiem, bijis [[Sauls, Izraēlas valdnieks|Sauls]] (valdījis apt. 1067.-1055. g.p.m.ē.) no ''benjaminu'' [[cilts]], kura rezidence atradusies Givā ([[Dāvids, Izraēlas valdnieks|Dāvids]] rezidenci pārcēla uz iekaroto ''jevusu'' [[polisa]]s centru Jeruzalemi). 928. g.p.m.ē. valsts sašķēlās (''jūdu'' cilts un daļa ''benjaminu'' cilts, neatzīstot pārējo senebreju cilšu koalīcijas ievēlēto valdnieku Jerobeamu I, izveidojot [[Jūdejas valsts|Jūdejas valsti]]). 722. g.p.m.ē. Izraēlas valsti iekaroja un padarīja par provinci [[Asīrijas valsts]]. Iedzīvotāju liela daļa migrēja uz austrumiem, uz vietas palikušie zināmi kā [[samarieši]].
+
'''Izraēļu valsts''' (ivr. ממלכת ישראל‎; angl. ''Kingdom of Israel'', vāc. ''Königreich Israel'', fr. ''Royaume d'Israël'', kr. ''Израильское царство'') - valsts [[Palestīna]]s ziemeļos 1060.-722. g.p.m.ē. Tās teritorija izveidojās, [[senebreji|senebreju]] ciltīm XII gs.p.m.ē. uzsākot [[Palestīna]]s iekarošanu un vietējo tautu un cilšu [[Pilsētvalsts|pilsētvalstu]] pakļaušanu. Par valstisku veidojumu uzskatāma aptuveni no XI gs. p.m.ē. otrās puses. Pirmais senebreju [[valdnieks]], saskaņā ar [[Bībele|Bībelē]] ietvertajiem senebreju hroniku fragmentiem, bijis [[Sauls, Izraēlas valdnieks|Sauls]] (valdījis apt. 1067.-1055. g.p.m.ē.) no ''benjaminu'' [[cilts]], kura rezidence atradusies Givā ([[Dāvids, Izraēlas valdnieks|Dāvids]] rezidenci pārcēla uz iekaroto ''jevusu'' [[polisa]]s centru Jeruzalemi). 928. g.p.m.ē. valsts sašķēlās (''jūdu'' cilts un daļa ''benjaminu'' cilts, neatzīstot pārējo senebreju cilšu koalīcijas ievēlēto valdnieku Jerobeamu I, izveidojot [[Jūdejas valsts|Jūdejas valsti]]). 722. g.p.m.ē. Izraēlas valsti iekaroja un padarīja par provinci [[Asīrijas valsts]]. Iedzīvotāju liela daļa migrēja uz austrumiem, uz vietas palikušie zināmi kā [[samarieši]].
  
 
Skat. arī [[Merneptaha stēla]]
 
Skat. arī [[Merneptaha stēla]]

Versija, kas saglabāta 2009. gada 31. maijs, plkst. 09.33

ממלכת ישראל
Solmons-seal-stone-3csynagoguegalilee.png
pastāv: ~1060.-722. g.p.m.ē.
galvaspilsēta:
  • Giva (1047.-1007. g.p.m.ē.)
  • Jeruzaleme (1005.-927. g.p.m.ē.)
  • Nablusa (928.-910. g.p.m.ē.)
  • Tirza (910.-870. g.p.m.ē.)
  • Šomrona (870.-722. g.p.m.ē.)
valdnieki:
  • Sauls (1047.-1007. g.p.m.ē.)
  • Išbošets (1007.-1005. g.p.m.ē)
  • Dāvids (1005.-967. g.p.m.ē.)
  • Zālamans (971.-931. g.p.m.ē.)
  • Jeroboams I (931.-911. g.p.m.ē.)
  • Nadabs (911.-910. g.p.m.ē.)
  • Baāša (910.-887. g.p.m.ē.)
  • Ela (887.-886. g.p.m.ē.)
  • Zimrs (886. g.p.m.ē.)
  • Omrs (886.-875. g.p.m.ē.)
  • Ahabs (875.-853. g.p.m.ē.)
  • Ahazija (853.-852. g.p.m.ē.)
  • Jehorams (852.-841. g.p.m.ē.)
  • Jehu (841.-814. g.p.m.ē.)
  • Jehoašs (814.-806. g.p.m.ē.)
  • Jegoašs (806.-791. g.p.m.ē.)
  • Jeroboams II (791.-750. g.p.m.ē.)
  • Zaharija (750. g.p.m.ē.)
  • Šallums (749. g.p.m.ē.)
  • Menahems (749.-739. g.p.m.ē.)
  • Pekahija (739.-737. g.p.m.ē.)
  • Pekahs (737.-732. g.p.m.ē.)
  • Osija (732.-722. g.p.m.ē.)
Palestine 1020 BC.jpg

Izraēļu valsts (ivr. ממלכת ישראל‎; angl. Kingdom of Israel, vāc. Königreich Israel, fr. Royaume d'Israël, kr. Израильское царство) - valsts Palestīnas ziemeļos 1060.-722. g.p.m.ē. Tās teritorija izveidojās, senebreju ciltīm XII gs.p.m.ē. uzsākot Palestīnas iekarošanu un vietējo tautu un cilšu pilsētvalstu pakļaušanu. Par valstisku veidojumu uzskatāma aptuveni no XI gs. p.m.ē. otrās puses. Pirmais senebreju valdnieks, saskaņā ar Bībelē ietvertajiem senebreju hroniku fragmentiem, bijis Sauls (valdījis apt. 1067.-1055. g.p.m.ē.) no benjaminu cilts, kura rezidence atradusies Givā (Dāvids rezidenci pārcēla uz iekaroto jevusu polisas centru Jeruzalemi). 928. g.p.m.ē. valsts sašķēlās (jūdu cilts un daļa benjaminu cilts, neatzīstot pārējo senebreju cilšu koalīcijas ievēlēto valdnieku Jerobeamu I, izveidojot Jūdejas valsti). 722. g.p.m.ē. Izraēlas valsti iekaroja un padarīja par provinci Asīrijas valsts. Iedzīvotāju liela daļa migrēja uz austrumiem, uz vietas palikušie zināmi kā samarieši.

Skat. arī Merneptaha stēla

Ilustratīvie materiāli

  • ap 1000 g.p.m.ē.

  • iespējamās senebreju cilšu teritorijas

  • valsts sašķelšanās

  • Jehu zemojas Asīrijas valdnieka priekšā

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 46. lpp.
  • William G. Dever. Who Were the Early Israelites and Where Did They Come From? - Wm. B. Eerdmans Publishing, 2006, P. 268, ISBN 0802844162
  • Herbert Donner. Geschichte des Volkes Israel und seiner Nachbarn in Grundzügen. Grundrisse zum Alten Testament. - Bd 4/1, 4/2. - Vandenhoeck & Ruprecht, Göttingen 2001, ISBN 3525516649

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Izraēļu_valsts&oldid=16669"