Atšķirības starp "Golodomors" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Golodomors''' (ukr./kr. ''голодомор'' - "bada nāve") - bads 1932.-1933. gados [[PSRS]] - [[Ukrainas PSR]] un ukraiņu apdzīvotajā Kubaņas reģionā. Aptuvenais upuru skaits tiek minēts robežās no 2,2 miljoniem līdz 10 miljoniem (atkarībā no autoru politiskajiem uzskatiem, precīzas statistikas nav). 1937. gada tautas skaitišanas statistika rāda, ka, salīdzinot ar 1926. gadu, Ukrainas PSR iedzīvotāju skaits samazinājies par 4 773 700 (15%) cilvēkiem.<ref>Всесоюзная перепись населения 1937 г . Краткие итоги. - Москва,1991. С.18, 83</ref> Daļēji ukraiņu skaita samazināšanās skaidrojama arī ar [[rusifikācija]]s politiku - daudzos reģionos ukraiņus piespiedu kārtā reģistrēja kā lielkrievus. Ukraiņu vēsturnieki lēš, ka Ukrainas PSR bada nāvē miruši aptuveni 3 500 000 cilvēki.<ref>Рудницький О.П. Демографічні наслідки голоду 1932-1933 рр. в УРСР. // Історія народного господарства та економічної думки УРСР. - Кiiв,1990. Вип.24. С.25</ref>
+
'''Golodomors''' (ukr./kr. ''голодомор'' - "bada nāve") - bads 1932.-1933. gados [[PSRS]] - [[Ukrainas PSR]] un ukraiņu apdzīvotajā Kubaņas reģionā. Aptuvenais upuru skaits tiek minēts robežās no 2,2 miljoniem līdz 10 miljoniem (atkarībā no autoru politiskajiem uzskatiem, precīzas statistikas nav). 1937. gada tautas skaitišanas statistika rāda, ka, salīdzinot ar 1926. gadu, Ukrainas PSR iedzīvotāju skaits samazinājies par 4 773 700 (15%) cilvēkiem.<ref>Всесоюзная перепись населения 1937 г . Краткие итоги. - Москва,1991. С.18, 83</ref> Daļēji ukraiņu skaita samazināšanās skaidrojama arī ar [[rusifikācija]]s politiku - daudzos reģionos ukraiņus piespiedu kārtā reģistrēja kā lielkrievus. Ukraiņu vēsturnieki lēš, ka Ukrainas PSR bada nāvē miruši aptuveni 3 500 000 cilvēki.<ref>Рудницький О.П. Демографічні наслідки голоду 1932-1933 рр. в УРСР. // Історія народного господарства та економічної думки УРСР. - Кiiв,1990. Вип.24. С.25</ref> Bada iemesli tiek saistīti ar PSRS īstenoto [[kolektivizācija]]s politiku, kuras ietvaros zemniekiem atņēma zemi un ar represijām piespieda apvienoties "kolektīvajās saimniecībās" (t.s. [[Kolhozs|kolhozos]]), savukārt visu ražu konfiscēja, atstājot zemniekiem tikai iztikas minimumu. Rezultātā sējumu platības 1932. gadā, salīdzinot ar 1930. gadu, samazinājās par 14-25%. 29.12.1932. UK(b)P [[Politbirojs]] pieņēma lēmumu, ka zemniekiem, kuri nav "izpildījuši pienākumu pret valsti", atdodot nepietiekami lielu labības daudzumu, tiek konfiscēta sējai atliktā labība,<ref>Трагедия советской деревни. Коллективизация и раскулачивание. 1927-1939. Документы и материалы. Т. 3 - Москва, 2001. С. 611</ref> t.i. zemniekiem tika atņemti absolūti visi pārtikas un sēklas krājumi.
 +
 
  
  

Versija, kas saglabāta 2009. gada 10. jūnijs, plkst. 07.54

Golodomors (ukr./kr. голодомор - "bada nāve") - bads 1932.-1933. gados PSRS - Ukrainas PSR un ukraiņu apdzīvotajā Kubaņas reģionā. Aptuvenais upuru skaits tiek minēts robežās no 2,2 miljoniem līdz 10 miljoniem (atkarībā no autoru politiskajiem uzskatiem, precīzas statistikas nav). 1937. gada tautas skaitišanas statistika rāda, ka, salīdzinot ar 1926. gadu, Ukrainas PSR iedzīvotāju skaits samazinājies par 4 773 700 (15%) cilvēkiem.[1] Daļēji ukraiņu skaita samazināšanās skaidrojama arī ar rusifikācijas politiku - daudzos reģionos ukraiņus piespiedu kārtā reģistrēja kā lielkrievus. Ukraiņu vēsturnieki lēš, ka Ukrainas PSR bada nāvē miruši aptuveni 3 500 000 cilvēki.[2] Bada iemesli tiek saistīti ar PSRS īstenoto kolektivizācijas politiku, kuras ietvaros zemniekiem atņēma zemi un ar represijām piespieda apvienoties "kolektīvajās saimniecībās" (t.s. kolhozos), savukārt visu ražu konfiscēja, atstājot zemniekiem tikai iztikas minimumu. Rezultātā sējumu platības 1932. gadā, salīdzinot ar 1930. gadu, samazinājās par 14-25%. 29.12.1932. UK(b)P Politbirojs pieņēma lēmumu, ka zemniekiem, kuri nav "izpildījuši pienākumu pret valsti", atdodot nepietiekami lielu labības daudzumu, tiek konfiscēta sējai atliktā labība,[3] t.i. zemniekiem tika atņemti absolūti visi pārtikas un sēklas krājumi.


Atsauces un paskaidrojumi

  1. Всесоюзная перепись населения 1937 г . Краткие итоги. - Москва,1991. С.18, 83
  2. Рудницький О.П. Демографічні наслідки голоду 1932-1933 рр. в УРСР. // Історія народного господарства та економічної думки УРСР. - Кiiв,1990. Вип.24. С.25
  3. Трагедия советской деревни. Коллективизация и раскулачивание. 1927-1939. Документы и материалы. Т. 3 - Москва, 2001. С. 611

Fotogrāfijas

Resursi internetā par šo tēmu