Atšķirības starp "Pagasts" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Pagasts''' (vāc. ''Gemeinde'') - atkarībā no konteksta: '''1.''' Nodoklis, feodāla [[rente]], feodālās rentes nomaksas termiņš, feodālās rentes maksātāju iecirknis, kopums, kuru pārvaldīja [[Muižniecība|muižnieka]] iecelts [[vagars]]. Mūsdienu Latvijas teritorijas rietumu daļā ''pagastu'' dēvēja par [[Vaka|vaku]]. '''2.''' | + | '''Pagasts''' (vāc. ''Gemeinde'', kr. ''волость'') - atkarībā no konteksta: '''1.''' Nodoklis, feodāla [[rente]], feodālās rentes nomaksas termiņš, feodālās rentes maksātāju iecirknis, kopums, kuru pārvaldīja [[Muižniecība|muižnieka]] iecelts [[vagars]]. Mūsdienu Latvijas teritorijas rietumu daļā ''pagastu'' dēvēja par [[Vaka|vaku]]. '''2.''' mazākā administratīvi teritoriālā vienība [[Krievijas cariste|Krievijas caristē]], vēlāk [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]], kas izveidojās XI gs. no lauku kopienas. XVII gs. pagasti jau bija zaudējuši savu nozīmi, taču XVIII gs. tika atjaunots dalījums ''pagastos'', teritoriālās reformas ietvaros (izveidota [[pagasta valde]], bet 1837. g. - [[pagasta sapulce]].) ''Pagastus'' likvidēja [[PSRS]] 1923.-1929. g. teritoriāli administratīvo reformu laikā. '''3.''' (kr. ''погост'') kopienas centrs senkrievu zemēs X gs., kā arī pagaidu apmetne ārpus apdzīvotām vietām, kur norisa tirdzniecība. Laika gaitā ''pagasts'' kļuva par administratīvi teritoriālu vienību, kas sastāvēja no vairākām apdzīvotām vietām un centra kā nodokļu iekasēšanas vietas. XV-XVI gs. par ''pagastiem'' dēvēja nelielas apdzīvotas vietas ar baznīcu un kapsētu. XIX -XX gs.s. šādi apzīmēja baznīcas draudzi, ceļa gabalu, kapsētu. '''4.''' Administratīvi teritoriāla vienība mūsdienu Latvijas teritorijā kopš vēlajiem viduslaikiem. Ar 19.02.1866. ''Baltijas guberņu pagastu likumu'' pagasts (arī [[pagasta lāde]], [[pagasta magazīna]], [[pagasta policija]]) tika atbrīvots no muižnieka uzraudzības un aizbildniecības, izveidojot to pašvaldību (pagasta sapulce, pagasta vecākais, pagasta valde). Attiecīgi, pagasta iedzīvotājiem pašiem bija jāuzņemas atbildību par iekšējo jautājumu kārtošanu (piemēram, rūpes par pagasta nespējniekiem un nabagiem). Laikā no 1917. gada līdz 1922. gadam ([[Iskolata republika]], [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|LSPR]]) pagastu pārvaldīja pagasta sapulce, kas ievēlēja pagasta padomi un un pagasta izpildkomiteju. 04.12.1918. šīs institūcijas tika papildinātas ar pagasta revīzijas komisiju. 1922. gadā ''pagasta sapulci'' likvidēja, bet ''izpildkomiteju'' pārdēvēja par ''valdi''. Pēc 15.05.1935. pagasta vadību LR Iekšlietu ministrs varēja nomainīt pēc saviem ieskatiem, nerēķinoties ar pagasta vēlēšanu rezultātiem. 1949. gadā ([[LPSR]]) pagastu kā administratīvi teritoriālu vienību likvidēja. |
Skat. arī [[Mācītāja pagasts]] | Skat. arī [[Mācītāja pagasts]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 12. jūnijs, plkst. 17.53
Pagasts (vāc. Gemeinde, kr. волость) - atkarībā no konteksta: 1. Nodoklis, feodāla rente, feodālās rentes nomaksas termiņš, feodālās rentes maksātāju iecirknis, kopums, kuru pārvaldīja muižnieka iecelts vagars. Mūsdienu Latvijas teritorijas rietumu daļā pagastu dēvēja par vaku. 2. mazākā administratīvi teritoriālā vienība Krievijas caristē, vēlāk Krievijas impērijā, kas izveidojās XI gs. no lauku kopienas. XVII gs. pagasti jau bija zaudējuši savu nozīmi, taču XVIII gs. tika atjaunots dalījums pagastos, teritoriālās reformas ietvaros (izveidota pagasta valde, bet 1837. g. - pagasta sapulce.) Pagastus likvidēja PSRS 1923.-1929. g. teritoriāli administratīvo reformu laikā. 3. (kr. погост) kopienas centrs senkrievu zemēs X gs., kā arī pagaidu apmetne ārpus apdzīvotām vietām, kur norisa tirdzniecība. Laika gaitā pagasts kļuva par administratīvi teritoriālu vienību, kas sastāvēja no vairākām apdzīvotām vietām un centra kā nodokļu iekasēšanas vietas. XV-XVI gs. par pagastiem dēvēja nelielas apdzīvotas vietas ar baznīcu un kapsētu. XIX -XX gs.s. šādi apzīmēja baznīcas draudzi, ceļa gabalu, kapsētu. 4. Administratīvi teritoriāla vienība mūsdienu Latvijas teritorijā kopš vēlajiem viduslaikiem. Ar 19.02.1866. Baltijas guberņu pagastu likumu pagasts (arī pagasta lāde, pagasta magazīna, pagasta policija) tika atbrīvots no muižnieka uzraudzības un aizbildniecības, izveidojot to pašvaldību (pagasta sapulce, pagasta vecākais, pagasta valde). Attiecīgi, pagasta iedzīvotājiem pašiem bija jāuzņemas atbildību par iekšējo jautājumu kārtošanu (piemēram, rūpes par pagasta nespējniekiem un nabagiem). Laikā no 1917. gada līdz 1922. gadam (Iskolata republika, LSPR) pagastu pārvaldīja pagasta sapulce, kas ievēlēja pagasta padomi un un pagasta izpildkomiteju. 04.12.1918. šīs institūcijas tika papildinātas ar pagasta revīzijas komisiju. 1922. gadā pagasta sapulci likvidēja, bet izpildkomiteju pārdēvēja par valdi. Pēc 15.05.1935. pagasta vadību LR Iekšlietu ministrs varēja nomainīt pēc saviem ieskatiem, nerēķinoties ar pagasta vēlēšanu rezultātiem. 1949. gadā (LPSR) pagastu kā administratīvi teritoriālu vienību likvidēja.
Skat. arī Mācītāja pagasts
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 66., 73. lpp.
