Atšķirības starp "Zemes tiesa" versijām

Versija, kas saglabāta 2009. gada 27. jūnijs, plkst. 09.03

Zemes tiesa (vāc. Landgericht, kr. ландгерихт) - atkarībā no konteksta:

1. Muižniecības tiesa Pārdaugavas hercogistē Katrā prezidiātā (Vendenes, Pērnavas un Tērbatas) bija sava zemes tiesa, kurā bija 5 tiesneši, 6 piesēdētāji un notārs. Tiesas sastāvu iecēla Žečpospoļitas karalis.
2. Augstākā tiesa Inflantijas kņazistē laikā no 1677. līdz 1772. gadam. Darbojās sesiju režīmā (gadā 3 sesijas). Pilsētas iedzīvotāju lietas izsprieda Dinaburgas stārasts kopā ar 3 piesēdētājiem, bet muižnieku robežstrīdus izskatīja Dinaburgas subkamerārijs. Tiesas spriedumus karaliskajā relācijas tiesā varēja pārsūdzēt tikai lielākie muižnieki.
3. Pirmās instances tiesa Vidzemē laikā no 1630. līdz 1889. gadam. Sākotnēji bija 5 zemes tiesas (Rīgā, Vendenē, Kohenhusenā, Tērbatā un Vīlandē - 1693. gadā apriņku reformas laikā Kohenhusenas zemes tiesu likvidēja). Tiesas sastāvēja no zemes tiesneša un 2 piesēdētājiem. Tajā vērsties ar sūdzībām muižnieki un zemnieki varēja jau kopš XVII gs., taču muižās sodus zemniekiem sprieda paši muižnieki, īstenojot mājas pārmācības tiesības. Svarīgākās muižnieku lietas bija galma tiesas jurisdikcijā. Muižnieku kriminālnoziegumus zemes tiesa tikai izmeklēja, bet spriedumu taisīja galma tiesa.

Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 103. lpp.