Atšķirības starp "Babulnieki" versijām
m |
m (→Komentāri) |
||
| 5. rindiņa: | 5. rindiņa: | ||
== Komentāri == | == Komentāri == | ||
| − | Ja ''vaļinieks'' noslēdza līgumu ar saimnieku, tad iekļāvās kādā no algoto [[Kalps|kalpu]] kategorijām. XIX gs. otrajā pusē lielākā daļa ''vaļinieku'' devās uz pilsētām, bet atlikušie kļuva par [[laukstrādnieki]]em. | + | Ja ''vaļinieks'' (''babulnieks'') noslēdza līgumu ar saimnieku, tad iekļāvās kādā no algoto [[Kalps|kalpu]] kategorijām. XIX gs. otrajā pusē lielākā daļa ''vaļinieku'' devās uz pilsētām, bet atlikušie kļuva par [[laukstrādnieki]]em. |
Pagastu sapulcēs varēja piedalīties visi pilntiesīgie pagasta [[saimnieki]] un [[rentnieki]], bet [[kalpi]] un ''vaļinieki'' sūtīja vienu pārstāvi no desmit savas kārtas iedzīvotājiem. | Pagastu sapulcēs varēja piedalīties visi pilntiesīgie pagasta [[saimnieki]] un [[rentnieki]], bet [[kalpi]] un ''vaļinieki'' sūtīja vienu pārstāvi no desmit savas kārtas iedzīvotājiem. | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 22. augusts, plkst. 06.25
Vaļinieki (latv.) - lauku amatnieki, gadījumu darbu strādnieki, invalīdi u.c. bezzemnieki XV-XIX gs., kuri pie saimnieka strādāja bez līguma. Austrumlatvijas teritorijā tika dēvēti par babulniekiem.
Babulnieki (kr. бобыли) - izputējušie, ar valsts nodokļiem neapliktie lauku un pilsētu iedzīvotāji Krievijas caristē un impērijā XV-XVIII gs. Citu labā par algu strādājošie babulnieki saviem saimniekiem maksāja īpašu babulnieku nodokli. XVI gs. beigās to pārvietošanās brīvība tika ierobežota, bet XVII gs. babulniekus, kuriem bija sava saimniecība, sāka aplikt ar nodokļiem. Pēc galvasnaudas ieviešanas 1724. gadā babulnieki saplūda ar zemniecību vai piepilsētniekiem.
Komentāri
Ja vaļinieks (babulnieks) noslēdza līgumu ar saimnieku, tad iekļāvās kādā no algoto kalpu kategorijām. XIX gs. otrajā pusē lielākā daļa vaļinieku devās uz pilsētām, bet atlikušie kļuva par laukstrādniekiem.
Pagastu sapulcēs varēja piedalīties visi pilntiesīgie pagasta saimnieki un rentnieki, bet kalpi un vaļinieki sūtīja vienu pārstāvi no desmit savas kārtas iedzīvotājiem.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 23., 25. lpp.
