Atšķirības starp "Lielā Armēnija" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 5. rindiņa: | 5. rindiņa: | ||
|- | |- | ||
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''pastāv:''' | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''pastāv:''' | ||
| − | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | 189. g.p.m.ē. - 428. g. | + | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | ~189. g.p.m.ē. - 428. g. |
|- | |- | ||
| style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''galvaspilsēta:''' | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''galvaspilsēta:''' | ||
| 12. rindiņa: | 12. rindiņa: | ||
* Artašata | * Artašata | ||
|- | |- | ||
| − | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''[[Monarhs|monarhi | + | | style="vertical-align: top; text-align: right;" | '''[[Monarhs|monarhi]]''' |
| style="vertical-align: top; text-align: left;" | | | style="vertical-align: top; text-align: left;" | | ||
| − | * Artašess I (...-160. g.p.m.ē.) | + | * Artašess I (~...-160. g.p.m.ē.) |
| + | * Artavazds I (~160.-115. g.p.m.ē.) | ||
| + | * Tigrans I (115.-95. g.p.m.ē.) | ||
| + | * Tigrans II (95.-55. g.p.m.ē.) | ||
| + | * Artavazds II (55.-34. g.p.m.ē.) | ||
| + | * Aleksandrs (34.-32. g.p.m.ē.) | ||
| + | * Artašess II (30.-20. g.p.m.ē.) | ||
| + | * Tigrans III (20.-8. g.p.m.ē.) | ||
| + | * Tigrans IV (8.-5. g.p.m.ē.) | ||
| + | * Artavazds III (5.-2. g.p.m.ē.) | ||
| + | * Tigrans IV (2. g.p.m.ē. - 1. g.) | ||
| + | * Artavazds III (1.-2. g.) | ||
| + | * Aribarzans (2.-4. g.) | ||
| + | * Artavazds IV (4.-6. g.) | ||
| + | * Tigrans V (6.-10. g.) | ||
| + | * Vonons (10.-15. g.) | ||
| + | * Orods (16.-18. g.) | ||
| + | * Artašess III (35.-37. g.) | ||
| + | * Partas province | ||
| + | * Artašess III (47.-51. g.) | ||
| + | * Radamizds (51.-52. g.) | ||
|- | |- | ||
| colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Great Armenia_map.jpg|200px]] | | colspan="2" style="padding-bottom:1em;text-align:center;" | [[Image:Great Armenia_map.jpg|200px]] | ||
|} | |} | ||
| − | '''Lielā Armēnija''' (sengr. ''Ἀρμενία Μεγάλη'', lat. ''Armenia Magna'', angl. ''Great Armenia'') - senarmēņu valsts<ref>Nosaukums "Armēnija" parādās avotos pēc [[Urartu valsts]] sabrukuma kā [[Ahemenīdu valsts|Ahemenīdu]] [[satrapija]] (2 satrapijas: Austrumarmēnija un Rietumarmēnija keb lielā Armēnija un mazā Armēnija). Pēc tam, kad [[Ahamenīdu Persija]] sabruka, sakauta karā ar [[Senā Maķedonija|Maķedonijas valsti]], Austrumarmēnijas [[satraps]] Oronts (Ervands) izveidoja sev pakļautajā teritorijā neatkarīgu Airaratas valsti. 220.-214. gados to iekaroja Sīrijas (Seleikīdu valsts) valdnieks Antiohs III Lielais (''Αντίοχος Γ' ο Μέγας'', 242.-187. g.p.m.ē.).</ref> II gs.p.m.ē.-387. g.p.m.ē. Izveidojās, Seleikīdu valstij ciešot sakāvi karā ar [[Senā Roma|Romu]], kad Armēnijas [[stratēgs]] Artašess | + | '''Lielā Armēnija''' (sengr. ''Ἀρμενία Μεγάλη'', lat. ''Armenia Magna'', angl. ''Great Armenia'') - senarmēņu valsts<ref>Nosaukums "Armēnija" parādās avotos pēc [[Urartu valsts]] sabrukuma kā [[Ahemenīdu valsts|Ahemenīdu]] [[satrapija]] (2 satrapijas: Austrumarmēnija un Rietumarmēnija keb lielā Armēnija un mazā Armēnija). Pēc tam, kad [[Ahamenīdu Persija]] sabruka, sakauta karā ar [[Senā Maķedonija|Maķedonijas valsti]], Austrumarmēnijas [[satraps]] Oronts (Ervands) izveidoja sev pakļautajā teritorijā neatkarīgu Airaratas valsti. 220.-214. gados to iekaroja Sīrijas (Seleikīdu valsts) valdnieks Antiohs III Lielais (''Αντίοχος Γ' ο Μέγας'', 242.-187. g.p.m.ē.).</ref> II gs.p.m.ē.-387. g.p.m.ē. Izveidojās, Seleikīdu valstij ciešot sakāvi karā ar [[Senā Roma|Romu]], kad Armēnijas [[stratēgs]] Artašess ap 189. g.p.m.ē. proklamēja pats savu valsti ([[Mazā Armēnija|Mazajā Armēnijā]] rietumos no Eifratas valdīja Antioha radinieks stratēgs Mitridats). [[Monarhs|monarha]] rezidencei tika izbūvēta jauna galvaspilsēta Artašata (sengr. ''Ἀρτάξατα''). Lielāko uzplaukumu sasniedza I gs.p.m.ē. Tigrana II valdīšanas laikā, kad tās robežas pletās no Kaspijas jūras līdz Vidusjūrai. I gs. pēc vairākiem postošiem kariem, Lielā Armēnija kļuva par [[Senā Roma|Romas]] [[Vasaļvalsts|vasaļvalsti]], bet 114. gadā par Romas provinci, taču jau pēc pārdesmit gadiem, pateicoties [[Partas valsts]] atbalstam, Lielā Armēnija atguva suverenitāti. 301. gadā valdnieks Trdats III (286.-330.) par valsts oficiālo reliģiju pasludināja [[Kristietība|kristietību]] 387. g. tika sadalīta starp [[Bizantijas impērija|Bizantiju]] un [[Sasanīdu Persija|Sasanīdu Persiju]]. |
==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 28. septembris, plkst. 13.32
| 200px | |
| pastāv: | ~189. g.p.m.ē. - 428. g. |
| galvaspilsēta: |
|
| monarhi |
|
| 200px | |
Lielā Armēnija (sengr. Ἀρμενία Μεγάλη, lat. Armenia Magna, angl. Great Armenia) - senarmēņu valsts[1] II gs.p.m.ē.-387. g.p.m.ē. Izveidojās, Seleikīdu valstij ciešot sakāvi karā ar Romu, kad Armēnijas stratēgs Artašess ap 189. g.p.m.ē. proklamēja pats savu valsti (Mazajā Armēnijā rietumos no Eifratas valdīja Antioha radinieks stratēgs Mitridats). monarha rezidencei tika izbūvēta jauna galvaspilsēta Artašata (sengr. Ἀρτάξατα). Lielāko uzplaukumu sasniedza I gs.p.m.ē. Tigrana II valdīšanas laikā, kad tās robežas pletās no Kaspijas jūras līdz Vidusjūrai. I gs. pēc vairākiem postošiem kariem, Lielā Armēnija kļuva par Romas vasaļvalsti, bet 114. gadā par Romas provinci, taču jau pēc pārdesmit gadiem, pateicoties Partas valsts atbalstam, Lielā Armēnija atguva suverenitāti. 301. gadā valdnieks Trdats III (286.-330.) par valsts oficiālo reliģiju pasludināja kristietību 387. g. tika sadalīta starp Bizantiju un Sasanīdu Persiju.
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Nosaukums "Armēnija" parādās avotos pēc Urartu valsts sabrukuma kā Ahemenīdu satrapija (2 satrapijas: Austrumarmēnija un Rietumarmēnija keb lielā Armēnija un mazā Armēnija). Pēc tam, kad Ahamenīdu Persija sabruka, sakauta karā ar Maķedonijas valsti, Austrumarmēnijas satraps Oronts (Ervands) izveidoja sev pakļautajā teritorijā neatkarīgu Airaratas valsti. 220.-214. gados to iekaroja Sīrijas (Seleikīdu valsts) valdnieks Antiohs III Lielais (Αντίοχος Γ' ο Μέγας, 242.-187. g.p.m.ē.).
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 50. lpp.
